Pirmdiena aizvadīta godam.
Sa-cacojusies kā īstais cacai pienākas, izvēlos no mājas un ar lielu kavēšanos satiku Buzīti un abus Edgarus. Bet es uzskatu, ka tas ir taisnīgi. Parasti, es visur ierodos laicīgi un es nīkstu minūtēm ilgi norunātajā satikšanās vietā.

Andrejsalas sezona atklāta. Cik labi, ka pašvaldība pabrauca garām un mūsu aliņi (vai kā man - čurūdens jeb D-light) bija jau izdzerti.. Saulīte spīdēja, es biju muša, man bija labi un man neuzrakstīja protokolu. Bez tam, lielākā dienas atziņa ir tāda, ka man vēl pagaidām nav vajadzīgs doties pie ārsta konsultēties par samaitātības pakāpi asinīs. Nē, pēc Buzīša Edgara es secinu, ka ar mani vēl nav tik traki.

Un jā... Es esmu pasākusi nejēdzīgi sarkt. Brutāli sarkt. Man ļoti kaitina tie teksti, kas ir par to, cik pūkaina es esmu. Man labāk patīk, kad mana sejas krāsa ir bāla, nevis aveņsārta, tāpēc.. guuuh..
Tas gan nemaina to, ka viņš ir mīļš un jauks, bet.. Oh, crap, es pat nezinu...