Lai cik sūdīgs man bij garstāvoklis no rīta un pa dienu, pēc mazliet vīna + zaļās drinkalas un buzīša sabiedrības, es jūtos vnk fenomenāli, grandiozi ideāli. Buzīts ir cilvēkbērns, ar kuru es iesaku dibināt kontaktus visiem, bet tai pat laikā man gribētos viņu paterēt vienai. (jā, jā, esmu nenormāli ļauna, bet viņa ir tiiiiiiik forša).

Skolā gāja pamatīgi dirsā un es skapī atstāju krievu valodas grāmatas, kas man neļauj mācīties rītdienas kd. Labi, kad mazliet pālītis ir, enivei diezkāda mācīšanās nesanāktu un tomēr..

Pēc buža ieteikuma, pie Māra tomēr vajadzētu aizbraukt, bet.. es arvien esmu really kautrīgs skuķēns. :D
Domāju par otro Māri.. Nez kādēļ šīs nedēļas laikā viņš vairākkārt nācis prātā. No vienas puses - atmiņā jau paliek tas labākais, no otras jūtu, ka trūkst kaut kas un ilgojos.
Un vēl mani neatstāj tās slimās domas par kapteini. Tiešām slimīgi, bet gribu..