Noskatījos "Ātrs un bez želastības" I un II daļu. III maybe būs kkad citā jaukā dienā, kad man būs laiks.
Vairs negribu nošauties un pagaidām ir sajūta, ka pasaule tomēr daudz maz labojas un kļūst atkal kā vienmēr. Vismaz, kas attiecas uz puiku un meiteņu lietām.
Manā galdā tagad stāv mazliet vodkas. Atklāti sakot, īsti nav, kur viņu pat iegrūzt. xD un atklāti sakot, es ar lielāko baudu to vnk izlietu ārā, bet nav jau mans. jam..
Uzrakstīju Valdim vēstuli. Par spīti mūsu, pēc idejas, labajām attiecībām, es griezu zobus raxtot. Kkā ļoti neomulīgi.
Un vēl es apsveru iespēju nebraukt pie Māra, jo nu jā.. es, galu galā, neesmu tik atkarīga un viņš ir vnk mans kolēģis. "Pokeru" var atlikt arī uz vēlāku laiku.