Lai gan man sākumā likās, ka šī diena vnk iesūkās un vienīgais, ko es labu pa to būšu izdarījusi, būšu vakarā satikusi vivu. Nu, viss izvērsās krietni savādāk. Māris uzaicināja satikties un tad arī devos centra virzienā.
Nenožēloju ne minūti no dienas. Tik vienreizējs sarunbiedrs. Laikam tik brīvi es sen nebiju jutusies, jo ar viņu runājām pilnīgi par jebko. Sākot no alkoholu, venstspili, mentiem, darbu, angliju, beidzot ar sexu, smēķiem, draugiem, filmām un nāvi.
man patika tas, ko viņš teica teju pašās beigās - viņam ir sajūta tāda, it kā runātu ar čomu. Tā baigi silti palika iekšā (lai gan maybe tas bij no alus). Vnk fenomenāls darba kolēģīts. Pie tam, viņam solās būt 2vas nedēļas atvaļinājums. Un pēc šīs dienas es tiešām domāju, ka mēs netiakmies ārpus Donalda sienām pēdējo reizi. ^__^