Šodiena iesākās interesanti.
Man bija jābūt darbā plkst 10mitos. Vai es ierados? Nē. Kādēļ? Man nebija balss vispār.
ES gribēju pazvanīt un pateikt, ka nebūšu, bet nez vai zīmju valodā ir iespējams kaut ko nodot caur telefonu. Tad nu 30min pēc oficiālās manas maiņas sākuma man zvanīja no darba un zvanu es necēlu, jo man arvien nebija balss. o.O
Es ignorēju mātes izmisīgo dauzīšanos pie durvīm, māsas dauzīšanos, mātes telefonu zvanus, jo cerējku, ka visi man liks mierā un es pamodīšos no šī ļaunā murga ar balsi, tomēr velti.
Ap pulkstens diviem es jau spēju čukstēt, bet uz kādiem pus5ciem, pēc neskaitāmu tējas krūžu izdzeršanu, es spēju izdvest kaut ko (reizēm) arī skaļāku par čukstu.
Vēl pāris tējas un es jau varēju runāt. Klusi, bet izdevās.
Uz vakaru man vispār jau parādījās balss. Spalgāka un pretīgāka, brīžām čerkstošāka, bet bija. Un tas nozīmē, ka es rīt uz darbu varu iet. Ar visām iesnām un klepu, jo nu es spēšu komunicēt pat.
Vien žēl, ka šalli nevar vilkt klāt darba formai. :/
Un mani vēl arvien neatstāj bailes par to vai es būšu aplaidusi Valdi arī vai tomēr iztikšu bez šīs vainas apziņas nastas vēlāk.

Lai vai kā, es izlēmu, ka ar Valdi ir pārāk mīļi un jauki, lai viņu palaistu prom un iegūtu atkal tukšumu dvēselē.

Bez tam, šodiena izvērtās jauka. tagad tikai cerams, ka plostotāju (t.i. laivinieku) komanda mani skatīs vaigā jau veselu un, cerams, man izdodies pārliecināt mīļo tēt-onkuli par to, ka pasākums būs drošs. Ar visām līdzpānemtajām paunām, aptieciņu, cirvīti, līmītēm u.c. figņām [un ne prezervatīvu maisiem! Spec.Edzim.]. Būs fun. Un mīļi. Un jauki. Un edzis beigās pat nožēlos, ka no-nūģojās. :p

Tad vēl es uztaisīju tieši 137ņas bildes, kurās gan esmu vīlusies nedaudz, tomēr.. pārcietīšu. Daudz un jaukas atmiņas. :)
Un tad, kad viņas skatījās tēvs, pie bildes ar Edzi Andrejsalā (to baigi mīlīgo bildi, kuru uzņēma Začis) viņš apstājās un es sāku smieties. ]
Man viņam nācās paskaidrot, ka mēs ar Edzi esam TIKAI labi draugi (es tač drīkstēju teikt, ka labi?). Man nācās likt priekšā salīdzinājumus par to kā ir tad, kad esam mēs ar Annu. Es un Anna - ķipa, labākās draudzenes. Un tāpat mēs ar Edzi - labi draugi. Tomēr, protams, tikai beigās es iedomājos, ka mūsu attiecības ar Edzi ir kas vājāks kā man ar Annu. :D Sīkumos laikam nevajadzētu iedziļināties. :D
lai vai kā, sencis visa beigās vaicāja vai es ar Edgara jaunskungu staigāju rociņās sadevusies? Atbilde bija noraidoša un tad viņš jautāja par Valdi - ka es tač ar viņu tā staigāju?! :D Un tad bija vēl visādi slimīgi-smieklīgi faktoru un beigās pat izrādījās, ka māsīca man bijusi nopratināta par to, kas man īsti ar tiem puišiem notiekas, jo citas-paaudzes-cilvēki nevarot saprast vai es laižu ar diviem uzreiz.
Lai vai kā.. es pamatīgi izsmējos. :D
Tētis ir foršs. Punkts. Nopietni foršs.

Un Tētis pateicās edzim, ka viņš atbrauca pastrādāt todien (es tikai nododu informāciju)
Un mutere jautāja, kad tad mans Valdiņš braukšot strādāt.. :D Jebal.

ām, un es gandrīz Valdim nejauši pateicu, ka biju ciemoties pie edža kkad. nekas slēpjams, bet tas ir Valdis. Un tas ir Edzis. ēēm.. Nu jā, laikam jautājumi lieki. xD