Gribas pīpēt, bet mutere mājās un ārā vesels bars puspliku strādnieku ļoti aktīvi kaut ko būvē un zāģē. Riebjas griezta koka smaka, riebjas darvas smārds.
Visumā, man šodien daudz kas riebjas.
Es vairs teju nerunāju, neēdu, neraudu un nejūtu.
Valdim aizsūtīju vēstuli, kuras saturu tā arī nenoformulēju. Viņš domu neuķēra un atkal viss paliek iesaldēts.
Brīvību vai dzīvību? Nezinu, ko gribu vairāk..
Man patīk būt ar viņu, viņa skūpsti un glāzti, bet, ja tā padomā.. to man spēj sniegt ikviens un tomēr, es esmu godīga meitene un nelaižu pa kreisi, ikreiz godīgi pasakot, ka neesmu brīva.

Vakar noskatījos "Pludmali", atsāku lasīt to sasodīto Koelju grāmatu, kas bija nogrūzta somā un nevilkta ārā pāris dienas.
Sasodīti daudz pārdomu.
Par visu. Atkal jau par viņu, tevi un sevi.
Liekas, ka pasaule griežās tikai ap trim cilvēkiem un pārējo vienkārši nav. Ir jau, bet ne tagad.

Varbūt man vienkārši gribas sexu un tāpēc man gribās Valdi tik ļoti. Bet, pie velna, es neko nesaprotu un negribu saprast.