Tad nu tā.. :D
Nedaudz pēc diviem naktī saņemt zvanu ir interesantu. Vēl interesantāku šo zvanu padara sarunas saturs. "Negribi atbraukt pie manis? Man ir garlaicīgi (..)".. Sākumā lauzos, bet pēcāk vēlme izdarīt ko trakulīgu ņēma virsroku un ap trijiem, kad ārā vēl tumšs un rets urlu kingsteris vien pa ielām blandās, izlavījos ārā no mājas, lai dotos uz tramvaju.
Tramvaju nesagaidīju (būtu kādreiz jāuzzin, ap cikiem nāk dežurējušie), sāku pārvietoties ar kājām uz Boulinga pusi.
Kaut kur pa vidu šim ceļam, mani pārķēra taxis un par diviem latiem aizveda mani līdz norunātai satikšanās vietai. Ritīgi feini papļāpājām ar šoferīti, novēlējām viens otram jauku nakti un es aizdedzu cigareti, gaidot, kad atbrauks mežonis uz riteņa.
Sagaidīju viņu un devāmies ar kājām (un viņš uz riteņa), uz viņa galu. Pēc tam jau es tiku pie riteņa, bet mežonēns - pie manas cacu somas un jakas (hāā).
Bija jau gaišs, kad nonācām beidzot pie viņa.
Arvien ir šoks par to, ka viņš neēd mani (ķiršus). Tā nu visu izriju viena pate.
Filma "21" bija laba. Atcerējos kā man mācija spēlēt Black Jacku, Tiesa, tas bija tik sen, ka es tā arī nespēju līdz galam atcerēties visus noteikumus.
To skaitļošanu, kas parādīta filmā, līdz galam arī neizpratu, bet pats sižets bija interesants.
Tad gulēšanas prieki uz pāris stundiņām un es ļoti atvainojos, ka krākuļoju. Man deguns atkal ir ciet >.<
No rīta mežonēns izskatījās pēc aizmiguša mežonēna. Tāds kluss un, gandrīz, pohains. Vismaz ceru, ka pagulēji/guli arvien. :D

Atbraucu mājās un sākās jautrība.
Māte kaut ko buldurēja par to "kā tev liekas, ko ar tevi izdaritu viduslaikos, ja tu ko tādu tad izdarītu", "nez ko par to teiktu Valdis", "Tu saproti kādas meitenes trijos naktī staigā pa ielām", "šādu ur tik viegli pazaudēt savu reputāciju" utt..
SpriedumsL Nedēļa mājas arestā. Bet es tikai pasmējos un kā jau vienmēr neizrādīju sarūgtinājumu. Pasmējos un laimīga nodevos sms klinkšķināšanas tūrei.
Vienīgais, par ko man būs žēl šis nedēļas laikā ir tas, ka es ar Valdi nevarēšu satikties. Un, ka gan jau uz nedēļas beigām nogarlaikošos tiktālu, ka gribēsies šauties nost. Vēl jau protams drusku rūgtums, ka uz centru nevarēšu braukt un patusēties, bet visi, kam nav slinkums, ir gaidīti pie manis. Pabarošu jūs.
Par visu citu man vienīgi prieks. ^___^ Jo piedzivojums bija foršs. Nezinu vai vēl ko tādu atkārtošu tuvākajā laikā (varbūt skolas laikā tikai), bet nu... Uzdzina intrigu, azartu un pozitīvas emocijas.
Būt vienai dzīvajai visas ielas garumā, kad pārējie snauž savās siltajās gultās - tā sajūta ir laba.