Mūsu mīlestība
(A.Legzdiņš un A. Birkens)

Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies
Tik jautājums ir kad tas būs un kur
Par spīti tam, ka nelabvēlīgs liktens
Mūs katru savā pasaules malā tur.

Vai satiksimies kādā ielas stūrī
Kuram daudzreiz būs jau mainīts nosaukums.
Vai uz mīlētāju nosēdāta sola,
Kuram blakus Vērmaņparkā lauvas skumst.

Piedz.
Kā rietumvēji, kas krastā pūš
Aiz kāpām aizķēries mans mūžs.
Zem priežu zariem, kur virši zied
Vējš vienmēr veco šōpuļdziesmu dzied.


Kad lidlaukā Tu smaidot nāksi pretī
Tev rokās ziedēs desmit vasaras.
Tad grūti atšķirt būs, kas mirdz spožāk
daudzreizai tā rasa ziedos būs, vai asaras.

Vēlāk roku rokā sataigāsim pa ielām
Mums kā ēnas gadu simti līdzi ies.
Kamēr saule vien virs Rīgas torņiem spīdēs
Mūsu mīlestība nekad nebeigsies.

Piedz.
Kā rietumvēji, kas krastā pūš
Aiz kāpām aizķēries mans mūžs.
Zem priežu zariem, kur virši zied
Vējš vienmēr veco šōpuļdziesmu dzied.