Kas to būtu domājis, ka māsa ir tik forša? :D

Šitik labi mums sen nebija gājis. :D
kaut gan esmu invalīds, kunkstošs bērnelis, kuram arvien nežēlīgi sāp pleci, es tik un tā bigiju pa māju ar turbo-ātrumu. :D

Īsumā tā:
aizvakardienā smējāmies, stulbojāmies. Sakumā sākam šļakstīties, kad es nomazgāju rokas un nedaudz izpurināju tās pret viņu. Pēc tam virtuves grīda jau pludoja.. Tomātu gabaliņš (es taisīju siera-tomāta salātus) lidoja uz viņas pusi, pē tam manu, tad paviesojās māsas padusē, kad viņa skrēja prom...
Vakarā, kad abas skatījāmies filmu sākās dullošanās otrā tūre. Ta viens gulēja man virsū uz kājām, tad nākamajā jau atradās uz grīdas brutāli izgrūzts. Tad kāds nopunķoja man roku smejoties un tad - atkal atradās uz zemes.. [varat jau iedomāties]..

Šodien arvien tju-neko nespējoša izdarīt, jo arvien sāp..
Smērēju šoko-krema maizīti un māsa kko vervelēja bez tēmas. Sekunde un viņas vaigs bija ar šo šoko krēmu. Pasmējāmies - pietiek..
Taad vakars... Un jau atkal diezgan automāatiski neasā naža virsma pārslīdēja par māsas vaigu. :D Sākās atriebības tūre, kuras laikā man 3x nācās bēgt uz savu istabu.
Pie otrās reizes viņa man pietuvojās pavisam tuvu un vienīgā iespēja kā nedabūt krēmu sev uz sejas bija sagrābt viņas rokas. Grozoties un ņurcoties viņa sev trešo reizi noķēpāja seju ar šokolādi..
Nu vai nav jauki? esmu uzverātāja. ;D

Ja nu kas, es esmu ieslēgusies tēta ofisā no visām iespējamajām pusēm un viņa.. Gaida mani ārā. :D

Trakums. :D Bet jautri!