Noskatījos "Ātrs un bez želastības" I un II daļu. III maybe būs kkad citā jaukā dienā, kad man būs laiks.
Vairs negribu nošauties un pagaidām ir sajūta, ka pasaule tomēr daudz maz labojas un kļūst atkal kā vienmēr. Vismaz, kas attiecas uz puiku un meiteņu lietām.
Manā galdā tagad stāv mazliet vodkas. Atklāti sakot, īsti nav, kur viņu pat iegrūzt. xD un atklāti sakot, es ar lielāko baudu to vnk izlietu ārā, bet nav jau mans. jam..
Uzrakstīju Valdim vēstuli. Par spīti mūsu, pēc idejas, labajām attiecībām, es griezu zobus raxtot. Kkā ļoti neomulīgi.
Un vēl es apsveru iespēju nebraukt pie Māra, jo nu jā.. es, galu galā, neesmu tik atkarīga un viņš ir vnk mans kolēģis. "Pokeru" var atlikt arī uz vēlāku laiku.

Lai cik sūdīgs man bij garstāvoklis no rīta un pa dienu, pēc mazliet vīna + zaļās drinkalas un buzīša sabiedrības, es jūtos vnk fenomenāli, grandiozi ideāli. Buzīts ir cilvēkbērns, ar kuru es iesaku dibināt kontaktus visiem, bet tai pat laikā man gribētos viņu paterēt vienai. (jā, jā, esmu nenormāli ļauna, bet viņa ir tiiiiiiik forša).

Skolā gāja pamatīgi dirsā un es skapī atstāju krievu valodas grāmatas, kas man neļauj mācīties rītdienas kd. Labi, kad mazliet pālītis ir, enivei diezkāda mācīšanās nesanāktu un tomēr..

Pēc buža ieteikuma, pie Māra tomēr vajadzētu aizbraukt, bet.. es arvien esmu really kautrīgs skuķēns. :D
Domāju par otro Māri.. Nez kādēļ šīs nedēļas laikā viņš vairākkārt nācis prātā. No vienas puses - atmiņā jau paliek tas labākais, no otras jūtu, ka trūkst kaut kas un ilgojos.
Un vēl mani neatstāj tās slimās domas par kapteini. Tiešām slimīgi, bet gribu..