fantastika. Man nav matu. Nu, labi - ir. Bet maz. Nekas vairs nepinķerējas un.. āāāw... es tagad varēšu mošot nenositot apkārtējos. :D ^______^ Un, lai gan, es gribēju vairāk blondus, ir labi arī tagad. Tā vnk.. ir. :)

Cik maz vajag, lai papriecātos kaut uz mirkli. Pat pēc 2,5 h ilgas sēdēšanas pie friziera... Pat tad, ja neviens nepateica, ka labi izskatās.. pat tad, ja nevienam nepatīk. man patīk. Un, kaut arī es savu firmas zīmi esmu zaudējusi, cenšos sevi noskaņot uz jaunu dzīvi, jaunām dvesmā, jaunu sākumu, jaunu-sevi
. Mazliet caca.. Bet who cares?! Man ir labi un, ja man ir labi.. Neviens man vairs nepiesiesies, kādēļ noslēdzos sevī un skumstu, jo to nedaru..

galu galā, tam visam nav nekādas nozīmes. Nav nozīmes ne tam, kādēļ, ne kad un kurš pie tā vainīgs. Tā vienkārši ir un nevajag no manis spiest to laukā, jo.. es nevaru patekt. Piedod man! Sit mani nost, bet.. Nē.. ;x
bet nu.. nāk vasara. Un smaidam, smaidam, smaidam. :)