Līdz eksāmenam palikusi viena diena.
Uztraukums vēl nekāpj, bet domas gan visu laiku atdurās pie "vajadzētu atvērt grāmatu un pamācīties".
Bet diezgan pozitīvi - esmu paspējusi lieliski pasvinēt 5dienu, tad nogulēt pus6dienu. Pēc tam noskatīties ļoti daudz filmas un nu vairs nav ko skatīties. Tad jau bija 7dienas rīts, kad vajadzēja doties atbalstīt tēvu maratonā. ^__^ Pēc tam sanāca satikt Mārtiņu un saštukot, ka kādā mirklī jāaizlaiž ar stopiem kkur.
Pēc tam vēl mani pasauca, lai piestrādāju par šoferīti un aizvedu/atvedu ģimeni uz/no laukiem.

Pa ceļam kā vienmēr tie stulbie bembji skrien garām tur, kur galīgi, galīgi nav navajadzīgs. Jau pēc mirkļa viens super-skaists sporta mazulītis lidoja viņai pakaļ - nemarķēta ceļu policijas mašīna. Zin, ja man piesolītu ar tādu braukāt - ietu strādāt uz mentiem, jo šī bija vnk (inlove).