24 Decembris 2009 @ 16:42
..neskatoties uz neko, kas bijis toreiz - pēc tam!  
Piegāju pie vecā kompja un apskatījos bildes. Liekas, gluži vai simtgadīgi notikumi.
Zin, ir mazliet stulbi apjaust to tikai tagad, kad ir jau krietni par vēlu, bet, man liekas, ka ar Tevi man gājis visjautrāk. Visas bildes bija tik pozitīvas un vienreizējas - krāsainas. Mēs abas tur starojām, priecājāmies par dzīvi, pōzējām un ālējāmies. Mēs dzīvojām un baudījām!
Laikam reizēm tā gadās, kad vienkārši nav lemts. Kaut kas notiek un tiek izjaukta idille.
Piedod man par manām kļūdām, par nepareizi spertajiem soļiem. Ja nebūtu par vēlu, es censtos ko glābt. Bet laiku nesasmelsi atpakaļ un neizdzīvosi to vēlreiz. Un ir pagājis pārāk daudz laika, lai to ignorētu.
Man pietrūkst sešstundīgās telefonu sarunas, dažādu krāsu kedas kājās un tās attieksmes ar kādu mēs toreiz raudzījāmies uz dzīvi. 2007.gads - varbūt, ka tāda vairs nebūs nekad. Un, zini, es priecājos, ka man tāds bija ar Tevi, Nem!
 
 
Mūzika: Oasis - stop crying your heart out
 
 
( Post a new comment )
Anna.: daisy[info]esha on 24. Decembris 2009 - 22:43
aizkustinoši.
un dumidors. (h)
(Atbildēt) (Link)
[info]nemriona on 24. Decembris 2009 - 23:05
Man ir milzu prieks par to, kas bija. Tās ir labas un dārgas atmiņas :)
(Atbildēt) (Link)