Gribas izvākties. Atliek tikai atvērt viņai muti un esmu jau uz izmisuma robežas.
Kaut es būtu bagāta, kaut! Un es nebūt negribu izvākties, jo ātrāk gribu būt patstāvīga or kādam kko pierādīt. Es vnk nevaru izturēt!Tas ir psiholoģisks terors. Neapzināts maybe, bet vienalga cieš mana CNS un es tikai ciešos, tikai vāru savu viru. Jautājums - kad nāks ārā un vai nāks? Vai nopiķos dvēseli melnu, izēdīs, saēdīs, saplosīsies vai varbūt reiz manu balsi dzirdēs arī otrpus jūrai..
Un nāk Ziemassvētki. Būtu jābūt sajūtai, bet nav.. Un man pat ir žēl, ka man ir jāstrādā tikai otrajos Ziemassvētkos!