Visu laiku gribas dzert. Esot skolā es domāju par to, ka pēc tam būtu tik labi dzert vīnu vai alu, vai šņabi. Kas ar mani notiek? Agrāk man riebās alkohols, tagad... alkstu pēc tā.
Kopumā, man vispār riebjas skola, riebjas pēdējais gads, daudzie mājas darbi un prezentācijas. Neatceros, kad es vispār jebkad agrāk būtu brutāli sēdējusi pāris stundas dienā pie mācībām un tikai pildījusi, rakstījusi, štukojusi un taisījusi. Un nav labās sajūtas, kad kkas ir gatavs. Eksistē vienīgi sajūta "pēc tam vēl jāizdara tas un tas, un tas.." Gribas skaļi, skaļi kliegt, pamest visu un gulēt - lāča cienīgā miegā.

Jau otro dienu vienlaicīgi gaidu un baidos no rītdienas, ceturdienas. Skolā būs elle, pat, ja ir tikai sešas stundas, kas šai gadā ir kā septītais pasaules brīnums. Viss sāksies ar semestra kontroldarbu angļu valodā, turpināsies ar prezentāciju par sociālās apdrošināšanas iemaksām, beigsies ar eseju vēsturē par Baltijas valstīm 20.-30.gados. āāā..
Vismaz pēc skolas būs atelpa. Silta vanna, varbūt nedaudz miedziņa un, ja nelīs lietus tad jūra ar sarkanvīnu un Mārtiņu blakus.