Izgāju darbā visas pārbaudes & jautri sastrādājāmies ar Ralfu. Tas nekas, ka katram sava kase. Pa tādām diagonālēm nebiju vēl strādājusi. Pasūtījumi tika komplektēti bez jelkādas loģikas. Citreiz pusi viens, pusi otrs; citreiz pa daļām, dažreiz vēl nez kā savādāk. Diezgan dīvaini, bet vismaz paliks uz mirkli atmiņā. :D

Aizrakstīju Didzim. ^__^ Jau sen to vajadzēja izdarīt. Lasot vien viņa atbildi jāpasmaida vien par to, cik patīkami dzirdēt no viņa kādu ziņu. Un redzēt cik apjomīga vēstule iznāk no viena `Sveiks, svešiniek, kā iet?!` - vēl patīkamāk.

Kā šodien ievēroju - brīvlaiks teju jau beidzies, bet man vēl nav sanācis laika izmācīties. Pat ne pamācīties, ne atvērt pat kādu grāmatu.
Paldies Dievam, rīt un parīt brīvs no darba. Dienas gan aizkakātas ar citiem darbiem, bet kaut nelielas pārmaiņas.