back.
Tik muļķīgi bija negribēt braukt. Tik vienreizējas sajūtas, saelpojusies svaigu gaisu, atguvusi skatījumu uz pasauli un spēkus, par spīti tagadējam nogurumam. Es mīlu vēja pilsētu, kur šodien jūra bija zaļa, kamēr debesis gaiši zilas. Peldēt gan neiegāju, jo ūdens bij' pavēss, bet karostu gan izstaigāju un pa fordiem pabradāju kā tāds mazs puika, kas iedomājas nez ko un skrien, lec, kāpj un krīt, sajūsminās par ūdeni, kas pēkšņi izšaujas blakus no trakās jūras..
Nokārtošu tiesības, paņemšu space-busiņu un braukšu. Šoreiz ar kabatas lukturīti kabatā, lai varētu izstaigāt arī sauzemes bunkurus un ko tik vēl ne..
Vēlāk salīt līdz neprātam un sildīties, dzerot pie Rupertēm lielo krūzi ar tēju un pļāpāt. Un otro reizi pa dienu atteikt darbam, kurš izmisīgi man zvana un vēlas, lai strādāju. Hā, hā...

Žēl bij braukt mājās, bet, ja esmu pie stūres, varu pat no Liepājas īpaši neskumstot braukt. Ceļš tumšs, lietus līst, ātrums lielākais, ar kādu esmu braukusi... cik muļķīgi vairs domāt, ka tiesības varētu arī nenolikt. Psc... :D

Un atbraukt mājās un nokačāt TDG jauno albumu. ^_____^
Dievīgas brīvdienas. Būtu vēl dievīgākas, ja man rīt nebūtu jāstrādā un pa šo nakti nebūtu jāizlasa `Psalmi ceļojuma beigās` un par to jāuzraxta referāts... Bet tā... Vīīī..