Tas ir TIK dīvaini - kas notiek ar mani. Mans garstāvoklis ir pielīdzināms sievietēm gaidībās. Mirkļos, kad man nav tā labākā oma, es brutāli lamājos. Okey, normas robežās, bet nu texts "Ej nomirsti" dzīvē jau bija mazliet nu...šerpi, bet, jā, gadās.
Tāpat apbrīnojami, cik šobrīd maz cilvēkus esmu spējīga satikt un ar kuriem nesastrīdēties. Abas manas mīļās blondīnes laikam ir palikušas vienīgās. Un vēl ir arī Mārtiņš. Bet esmu pārliecināta, ka tiekoties ar viņu biežāk arī tas var mainīties. Bija tik jauki, kad viņš man atsūtīja vnk sms un vēl jaukāk bija pēc tam ar viņu nedaudz papļāpāt.. Viņš gan šobrīd ir spējīgs manai elpai aizrauties.. Dīvaini, pat cik lielā mērā xD
Lai nu kā, šodien uz darbu neaizgāju un nenopelnīju skaistus 20Ls, ko visticamāk būtu vēl skaistāk iztērējusi, bet nu... galu galā, nenožēloju. Ja vēl dienas pirmā puse šķita kā milzīgs krāteris, kurā es atrodos iekšā un ārā netieku, tad pats vakars jau bija visai pieņemams, bez tam braucot mājās saulriets uz vanšu tilta fōna izskatījās tiešām dievīgs..
Ilgojos pēc dabas, ārpus pilsētas, ārpus dranķiem.. Mieru un klusumu man vajag un jauku atmosfēru!
Ak jā, un liecības iesūkāja. Pats tas sūda baltais papīrelis. Jutos vīlusies sevī un dusmīga uz to sučku, kurš man ir mistiski salicis kaut kādas fuckin sūdīgas atzīmes. >.< Bet lai nu kā.. Nu ir 3 mēneši atpūtas. Cerams, ka pa šo laiku sakopošu domas un izvirzīšu augstos dzīves mērķus.