Kājas sāpēja, trīcēja un es secināju, ka smēķēšana pamatīgi iedzen āķi elpošanā un izturībā. Tas nenozīmē, ka es tagad grasos atmest, bet tik un tā.. Nopietna viela padomāt citiem, ko viņi velk plaušās.
Aizbraucām uz Siguldu un `pastaigājāmies Paeglīša stilā`. Bija jauki. Rodeļus beigās izbraukāju un kartupeļus paspēlēju. Kkas tur vēl paspēja cept desas utt, bet pārsvarā mēs visi pārgurām kā suņi. Bijām slapji, noguruši un smirdējām, bet pašsajūta pasākumam beidzoties bija visnotaļ laba. Mēs to izturējām. vairāk vai mazāk visi kopā.
Sanāca daudz staigāt ar Osvaldu. Papļāpāt.. Arvien nemainu savas domas, ka viņš ir viens zelta cilvēks. Jāatzīmē kalendārā, ka pirmo reizi arī atvadoties apskāvāmies. :D