Ejot ārā no skolas, Edija rokās nez kā bija nonācis vīriešu dezīša flakoniņš.. Es jau protams neko negribu teikt, bet pietika ar 5ām minūtēm un es visa jau pa gabalu odu pēc vīrieša. Mana seja, brilles, mati, džemperis - it viss - bija iesmaržināts ar to preteklīgo aromātu, kas lielās devās lika vai elpai rauties ciet.
Pēc mirkļa nācās doties pretuzbrukumā. Edijs smirdēja pēc sievietes. Pa gabalu. Liels koncentrāts smaržai arī bija visai apdullinošs..

Tad nu beidzot, kad nonācām pīpētavā visi rauca degunus. Bijām divi lieli smird-maisi. xDDD