Nemaz nezināju, ka latvieši ir kalkojuši arī šādi:

"Mani drīz nevarēs laist sabiedrībā, es skatos uz cilvēkiem, lielākoties tiem, kuri ir nosacīti laimīgi un kuriem dzīve ir avene, ar tādu nicinājumu, ka pat apkārtējie sāk to pamanīt. Ak es, latviete."

Citi piemēri.

Manuprāt, "avene" neuzbur tādas asociācijas, kā "малина": http://www.google.lv/search?hl=lv&q=%22salda+k%C4%81+avene%22&meta=&aq=f&oq=

No otras puses, virsrakstiņš ir saprotams tikai latviski :-)


(attēlā: mitrinošais līdzeklis "Avene")

Dažkārt labpatīk vērot, kā latvieši šķīst pasaules okeānā. Patīkamāk ir lasīt sievietes: valoda tēlaināka, garumzīmes, mīkstinājumi. Par inteliģenci varētu liecināt kursīvs, iespraužot ārzemju vārdus. Var jau saprast, kūstot svešā vidē, arvien šķiet, ka latviešu vārdi ir nepilnīgi, nepietiekami.

Taču dažkārt ar to ir jocīgi. Kāda velntārpiņa pēc ir jāraksta "vietējā supermarket"?
Vai atkal - "visas viņas ir mazliet posessive". Es kā padomju cilvēks, protams, nemāku teikt, vai possessive ir kas vairāk kā greizsirdīgs, varbūt, bet tad būtu to vienīgo neaizstājamo svešvārdu rakstījusi pareizi :)