surrender

skumji ir tad, ja tev ir krekeri, kas ļoti izteikti smaržo pēc siera, bet ne vella negaršo pēc siera.

vispār, atbraucu te, šausmīgi auksts, ja salīdzina ar rīgu.

šodien atbraucu mājās

un tad radās spontānā ideja aiziet uz 'darbnīcu', instrumentu jaunā albuma prezentācijas vakaru. uzrakstīju draudzenei, aizgājām.

bija vēl pusstunda laika, bet apsēdāmies uz pēdējā brīvā soliņa. tāda maza, mazītiņa kafejnīciņa, nekad tur nebiju bijusi. es zināju, ka tāda ir, bet nezināju kur, līdz brīdim, kad braucu ar tramvaju. paņēmām saldējuma kokteili un klausījāmies albumu. bija tā, ap kādiem 30 cilvēkiem, tāda vip pasākuma sajūta.

un bija ļoti, ļoti jauki. noskatījāmies video, viņi pastāstīja par nosaukumu, veidošanas procesu, idejām utt. varēja uzdot jautājumus, bet man nebija 'iekšās'.

tad bija autogrāfu laiks. šķiet, ka mans dzejoļu/citātu blociņš pamazām maina savu formātu. vispirms parakstījās shipsi, tad gājām pie reynsi, mums bija smieklīgais moments ar draudzenes skolas dienasgrāmatu un ierakstu 'izlaidums', pēc tam viņš paprasīja manu vārdu un man ir veltījumiņš, jeii.

pārāk daudz labu emociju vienas nedēļas laikā, this can't be true.

es eju kleitiņā plikām kājām un viss ok

es eju kleitiņā ar over-knee zeķēm un man taurē mašīnas???????????????

mļeeeeeeeeeeee kāpēc es fakin nebiju feisbūkā mļēeeeeee bija iespēja pēc koncerta tikties ar grupu nu fuck iiiiiiitttttt

māsīca atstāja datoru, tā ka man vēl būs iespēja pamācīties dziesmu vārdus.

bet šodien nē, tik ļoti nāk miegs.



izrāde bija laba.

balsot nobalsoju, bet biju vīlusies, ka neiespieda nekādu zīmodziņu, neiešu vairāk, kāda jēga tad :c


man besī, ka atkal jāpierod, ka garumzīmes šeit ir ar pēdiņām, nevis alt. un mājās atkal būs jāpielāgojas.
un te uz klaviatūras 'i' visu laiku lec prom, izņemšu, bļin. mans 'z' vismaz turas uz divām kājiņām.

zzzzz

un dzēšu šodienas interneta vēsturi.

:D a mamma tikko in in ienāca un prasīju vai es esmu 'follā' un izteica minējumi</d> minējumu, ka rs es nr ī rīt necelšos
une un es v sāku smieties

es neatceros teikumu, ko tikko uzrakstīju, es atceros neko un wut

ja ja, mamma ienāca un ak dievs es tūlīt atsleg atslēģ atslēģ atslēgšos

sīkais klāj hu gultu, jos jo viņam jāiet h gulēt. hAHAAHAAHA

MAN vajadzētu ; noz nospiesgt nospiest pi [o pogu 'izžurnalēties'. ak kas tas vispāt vispār par va vārdu

JĀAAAAAAAAAAAAAAA
vasaras brīvlaiks ir sācies.
vidusskola ir beigusies. vēl tikai tāda formalitāte kā izlaidums un diploma saņemšana.

eksāmens bija briesmonis. bet kaut ko jau izrēķināju. tiesa, tad, kad rēķināju, man bija tāds


trešās daļas uzdevumā par trīsstūri kaut ko ķēpājos, otrās daļas sistēmas uzdevumā, nu, tur, kur ir { , es pierakstīju pilnu lapu, tāpat netiku pie rezultāta, man liekas, ka labotājiem būs tāds 'the fuck is this'. man viņu žēl.
īpaši skaists bija sin cos grafiks (kaut kas tāds), kuru es izlēmu nesabojāt.
tests arī bija diezgan briesmīgs, bija tādi uzdevumi, kur es apvilku kaut ko nebūt, citur ierakstīju random skaitli, ja nu paveicas (nākamajā dzīvē)?



pēc tam klasē rijām bulciņas un kūku.

uz palodzes spirinājās apgāzusies vabole motoreļļas varavīkšņainajā spīdumā; tad, kad mēģināju apgriezt, šī izstiepa kājas un izlikās par beigtu, lol. dumiķīte.
tad es izdomāju, ka jēga no tā nav, ja viņa paliek klasē. ņēmu ar rokām, un, lai gan man lielās vaboles patīk, man tomēr bija kaut kāda dabiskā 'iuiu' reakcija, kad tās asās kājeles ķērās man ādā (man likās, ka tūlīt kodīs). paņēmu salveti un lidināju ārā pa pusatvērtu logu, bet vabole uzkrita uz palodzes. kad taisīju logu vaļā, šī tomēr nogāzās lejā. ceru, ka ir sveika un vesela.

kur ir mans pērkons? kur ir mans zibens? par kādu lietu jūs te runājat? es kaut ko palaidu garām? :c

nēēēēēēēēēēee es netīšām uzklikšķināju uz random cilvēku draugos un tagad viņš domās, ka es to darīju tīšām

ES NEZINU KĀPĒC TAS MANI UZTRAUC

es sēdēju virtuvē, ēdu maizīti un random sāku smieties. aizspiedu degunu un pieliku mutei priekšā plaukstu, lai vecāki nedzirdētu.
ne jau par maizīti es smējos. ne jau par to, ka es ēdu.
es patiesībā nezinu, kāpēc.
smieties ir smieklīgi.

man ir glāzīte (mana rādītājpirksta garumā) vermuta. laikam daudziem patīk jaukt, bet man garšo tāpat.
kāpēc mamma to sauc par martini? šis nav martini. martini ir vermuts? es neko daudz nezinu par alkoholu. man garšo karstvīns un vermuts, olu liķieris mazā, mazītiņā daudzumā (jo pārāk salds), mohito arī ņamm, parasts vīns liekas par skābu, riebjas alus, apnicis ir arī sidrs, jo man no tā mēle paliek jēla. un atlikumu sidram neviens nekad neizdzer.

sasodīts, cik viegli es apreibstu. fakin lidoju. tā vieglā sajūta. atkal neko nesaprotu. viena glāzīte. viena. viiiiena. nezinu vai tas ir smieklīgi vai pluss. brālis man prasīja, kas ir dabljū un tas izklausās tik.. es nezinu. izklausās. kā mucā.

atceros, ka ar draudzeni uz abām paņēmām vienu pudeli un tad svinējām manu dzimšanas dienu (pāris dienas pēc īstās, loģiski). kad viņu pavadīju, man rokās bija pudele un pretī nāca bijušais klasesbiedrs/kaimiņš, kas bija atbraucis no īrijas. es biju ļoti apreibusi un atpakaļceļā viņš kaut ko jokoja. lohs (es to uzrakstīju ar trešo reizi). bet patiesībā jau nē. bet man tajā brīdī bija mazliet kauns. bet whatever.

šogad jādzer vienai, jo dzimšanas dienu nesvinēšu. sēdēšu mājās un klausīšos mūziku. un līgo/jāņus arī nesvinēšu. tie, kas gribēs, varēs apsveikt pēc izlaiduma. mamma līgosvētkos strādā, jāņos arī paliks darbā, bez viņas īsti nav jēgas. tāpēc es laikam kopā ar omu braukšu uz rīgu, un tad jau 25. uz igauniju. ai, tad jau labāk nedzeršu. vispār, man pēdējos gados tāds pofigs par dzimšanas dienām, bet uz kūku uzaicinu, jo nebūtu pieklājīgi neuzaicināt pat tuvāko ģimeni. man radās ideja. es omai neatgādināšu, redzēsim, vai viņa arī šogad aizmirsīs, lol.

man nāk miegs. kā jums liekas, man vajadzētu tagad ķerties pie matemātikas (es uzrakstīju matimātikas, wtd wtf?) uzdevumiem? varbūt ka mna man ieslēgsies loģija loģika?

aaaai, jūs esat smieklīgi.

pēc piecām dienām dead by april koncerts. exciiiiiteeeeed.
man vajadzētu pildīt uzdevumus matemātikā, bet es mācos dziesmu vārdus.

lol, es iešu uz alternatīvā metāla koncertu metālistu klubā un baidos, ka mana lēkāšana un matu purināšana kādam traucēs. teiksim, filmēt, fočēt, kaut ko redzēt. ka uz mani vienalga dīvaini skatīsies. melnajā piektdienā. (ok, es tur nekad neesmu bijusi, tāpēc nezinu, kā tur ir, probably raiba tauta?) bet es nevaru vienkārši stāvēt un neko nedarīt koncertā :c
un es gribu pirmajā rindā, bet arī nezinu, kā ir ar klubiem - tur kāds iepriekš stāv pie ieejas, lai tiktu tuvāk? laiž iekšā septiņos, varētu aiziet arī ātrāk, negribu ne ierasties par vēlu un būt kaut kur beigās, ne arī par ātru, un stāvēt tur kā tāda, nu, nezinu kas. feisbūkā pie gājējiem ieķeksējušies ap simtiņu, vēl bariņš bija uz 'maybe', un daudzi jau tādu nemaz nelieto. jautājums ir tāds - cik daudz no tiem ir viņu hārdkõr fani? ceru, ka neviens nav ar tendenci uz agresiju vai kā.
pačekoju, kas ies, izskatās, ka es sev apkārt dzirdēšu pārsvarā krievu valodu.

gads jau riņķī, bet es vēl joprojām nekad neesmu bijusi nevienā klubā. droši vien jāņem pase.

tas jau tagad ir awkward.

izskatās, ka māsīca mani piekāš un es iešu viena. well, nebūs jau pirmā reize. gan jau kaut kā atradīšu, kur jāiet. ha.

tikai es nezinu, kā tikšu mājās. sākas astoņos, būs iesildītāji, kamēr paši sakārtos visus štrumentus, gan jau būs līdz kādiem pusvienpadsmitiem kā minimums. un tad, kamēr es tikšu līdz centram, piecpadsmitais trolejbuss jau vairs neies. un tad es varēšu līdz četriem, pieciem rītā gulēt uz soliņa. jo sasodītie nakts autobusi iet naktīs no piektdienas uz sestdienu un no sestdienas uz svētdienu, bet ne no svētdienas uz pirmdienu. screw you. laikam būs jāsauc taksis. un taksis izmaksās aptuveni tik pat, cik biļete atpakaļ uz Liepāju.

iedomājieties, kamēr es saņemšos piezvanīt, būs jau atnācis pirmais trolejbuss.

jāpaprasa, lai grupa mani aizved. nē, lai ņem līdzi. lol. paralēlajā visumā.

ja man kādreiz ir enerģijas pieplūdums, tad dienas otrajā pusē vai tad, ja neviena nav mājās.

tikai matemātiku man vienalga slinkums pildīt. es jūtos dumja kā zābaks. visi tie logaritmi un sin, cos man nekādi neaiziet. un arī vienādojumu sistēmas, definīcijas apgabali un, nu, īsāk sakot - gandrīz viss.

interesanti, interesanti
sīkais aizgāja pie māsīcas un nepaņēma līdzi telefonu, kāds te zvanījās, es paskatījos - 'dāvis muļķis'
ak, sīko draudzība

oma domā, ka viņai telefona saruna beidzas automātiski (nekad nenoliek klausuli).
un dažreiz ir smieklīgi noklausīties, ko viņa pēc tam ar opi apspriež

ar 12 seriāla epizodēm šodienai pietiks. ej. gulēt.

zvanīja pie durvīm, man lika atvērt, aizgāju atvērt. tur vesels bars ar sīkajiem (prasīja vai brālis ies laukā. atbildēju, ka nē).

man palika neērti, jo bija sajūta, ka pat viņi uz mani ne tā skatās.

aaaaaaaaaaaaaaaaaaah

tie ir bēēēērni, damn it, 7/8/9 gadīgi bērni.
get your shit together

Pie Tevis agri rītā esmu,
Pie Tevis vēlu vakarā,
Pie Tevis glaužos saldos sapņos,
Pie Tevis jūtos nomodā.
Tu mīti manā karstā elpā,
Ikkatrā dvašas vilcienā –
No Tevis viss ap mani telpā
Skan simtkārtīgā atbalsā. –

Bez Tevis es kā vārīgs stādiņš,
It kā bez balsta apinīts,
Bez Tevis viena maldos, klīstu,
Kā mākonis no vētras dzīts...
No Tevis šķirta, nomirusi,
Kā ēna apkārt lidoju
Un izmisusi apkampt traucu
Vēl sapņu murgos atmiņu. –

Pēc Tevis žēla ilgošanās,
Pēc Tevis sāpes, ciešana –
Pēc Tevis kaisla izmišana
Un nerimstoša cerība
Grūst manā krūtī, krīt un ceļas,
Kā bangas strauji celdamās,
Un nevaldāmi plūst un veļas
Pār vaigiem – karstās asarās.

/Aspazija/

es aizmirsu pieminēt, ka eksāmena pēdējās minūtēs man skaļi sāka rūkt vēders un es knapi noturējos, lai nesāktu smieties. kodu lūpā, bet vienalga smaidīju.

es nezinu kāpēc man likās, ka ir svarīgi to uzrakstīt, bet tas mazliet pacēla manu skumjo garastāvokli.