surrender

aizvakar ar draudzeni bija ikvakara skrējieniņš gar jūru. noskrējām 10 minūtes vienā virzienā, tad atpūtāmies, papļāpājām. skatījāmies uz jūru, skaists saulriets. bija diezgan karsta diena, plus vēl skrējiens

- tagad varētu aizpeldēt pa to (atspīduma) līniju
- jāaaaa *tēloju, ka skrienu*

pļāpājam, skatamies uz jūru, paskatamies viena uz otru.
- bet baigi gribās, ne?
sākam smieties
- akdievs. nē nu varētu jau. es nezinu, ejam? *smaidiņš*

stāvam, kādu laiku nevaram izdomāt
- mēs būsim viscaur slapjas
- aaaaah un man vēl līdz mājām tik tālu. akdievs.
-
-
- vai nu mēs uzreiz metamies iekšā vai skrienam atpakaļ
-
-
- ai nu labi, kad tad, ja ne tagad, 60 gados, vai? lai iet uz taviem 18!

un tad mēs fiksi noāvām kedas un metāmies jūrā. skrējām, es pusceļā, kā jau vienmēr, gandrīz novēlos. bijām līdz pusei, uzreiz ielikos. tas bija burvīgi. ūdens nebija tik auksts kā gaidīts, bet nu arī ne sevišķi silts. pirms tam sataisītā copīte matus īpaši neglāba. peldējām, smējāmies.
es zinu, nekas īpašs, kādus gadus trīs, četrus atpakaļ ar visām drēbēm metos jūrā jau jūnija sākumā, bet nu mēs kādu laiku nespējām noticēt, ka to tiešām izdarījām.
izvilkāmies ārā, mēģinājām kaut kā nedaudz izžmiegt drēbes, cik nu to var izdarīt, tām esot uz ķermeņa. atpakaļ izvēlējāmies neskriet, bet doties lēnā pastaigā.
prasīju vai nomazgāsim kājas no smiltīm un tad vilksim apavus, bet draudzene ieteica apsēsties uz soliņa un tās vienkārši nopurināt.
- ok, bet odi mūs noēdīs dzīvas.

devāmies līdz soliņam veloceliņa malā. ellīte sākās. odu tur bija bariem, es pat nebiju gaidījusi, ka būs TIK daudz
- AKDIEVS VIŅI TIEŠĀM NOĒDĪS MŪS DZĪVAS
- VIŅI IR VISUR!! VIENALGA PAR TĀM SMILTĪM
- VELKAM UN TINAMIES NO ŠEJIENES
mēs visu laiku spirinājāmies, skats no malas droši vien labs.

tā bija tiešām jauka diena, sen neesmu jutusies tik atbrīvota un tiešām no sirds priecīga.
un vismaz atcerēšos, ko kāda dzimšanas dienā esmu darījusi.

man it kā patīk palikt vienai mājās
bet man kļūst ļoti ļoti vientuļi un skumīgi

manas emocijas pēc jaunā linkin park albuma noklausīšanās ir neaprakstāmas.
jums te liekas, ka es to rakstu ar pokerfeisu, bet es visa albuma laikā smaidīju, ķiķināju, vicināju rokas un tāds 'omgomgomgomg'
es nezinu, varbūt kāds mani sapratīs :D

eargasm
es gribu koncertu

nu super, atkal mans mandeļu iekaisums atgriezies, šobrīd izskatās kā googles bildēs ( te vairāk, bet ne visiem to gribas zināt )

ar draudzeni bijām skriet gar jūras malu. ceru, ka nepadosimies pēc dažām dienām
es esmu tik ļoti nogurusi, sen tāda sajūta nav bijusi. labunakti, zzzzz

vienmēr, kad esmu rimi, ievācu čupiņu ar receptēm. ne visām, bet tām, kas šķietami varētu būt garšīgas.
es nekad nevienu neesmu izmēģinājusi, bet man patīk, ka man stāv burtnīciņa ar receptēm. ja nu kādreiz :D

vakar vakarā noskatījos video http://youtu.be/sqxLMgTuZeQ un izdomāju, ka būtu jāizmanto iespēja un vasarā jāēd daudz augļu un dārzeņu
no rīta ieminējos, ka būtu jauki, ja mums būtu blenderis
un - tarā - jau vakarā mums tāds ir.
mamma teica, ka viņa zemapziņā visu laiku ir gribējusi blenderi :D

jau uztaisīju zemeņu kokteili, ņammm
jāpameklē kaut kādas receptes

es vispār gribu dzīvot veselīgi, bet nevar katru dienu ēst vien augļus, ogas, dārzeņus, riekstus, jo, nu, tas viss ir ļoti dārgs prieks.

un man kaut kā vairs negaršo gaļa. uz maizes pa retam lieku šķiņķi, retāk desu, bet ja ir, labāk izvēlos sieru. mamma pusdienās uztaisa karbonādi un es (iekšēji) šķobīdamās apēdu savu porciju. šašliku es jau gadiem neēdu. no subproduktiem bēgu pa gabalu. sardeles man nekad nav garšojušas, cīsiņus es arī vairs neēdu. zivis ļoti ļoti reti, vienīgā paliek vistas gaļa, bet nu arī varbūt reizi divās trīs nedēļās (jo tāpat nav diži lēti). ja tā padomā, es vienkārši laikam esmu izlepusi :D

guess what.. es šodien izlēmu iet gulēt ātrāk kā puspiecos no rīta
vajag taču kaut kādas pārmaiņas

es nožēlojami izniekoju savu laiku un dzīvi.
visa diena paiet, skatoties bildītes, klausoties mūziku, skatoties seriālus, lasot grāmatas un mēģinot izdabūt kaut kādas skaņas no ģitāras. that's it.
ārā man nav ar ko iziet, jo draudzenēm ir attiecības un es negribu traucēt un vienai ir garlaicīgi katru dienu iet, tāpēc, par spīti burvīgajam laikam, tupu mājās.
yay, go me.

šodien man ir linkin park diena, jo tieši pirms četriem gadiem gāju uz savu pirmo koncertu.

šis ir viņu labākais albums
http://www.youtube.com/watch?v=FP2uK6jkUAk

un šajai dziesmai man visvairāk patīk dziedāt līdzi
http://www.youtube.com/watch?v=7JrElBVGcqw

manas vakariņas (ok, ir tikai gandrīz pieci, bet nu pusdienas jau paēdām olive restorānā)
garšīgāks kā fizz, bet bišķiņ dārgs.

ayeee, tikai puse izdzerta, bet efekts jau mazliet jūtams :D
nu tad uz sīkā izlaidumu!
neticami, ka viņš jau rudenī ies skolā

diviem neizlēmīgiem cilvēkiem ir grūti kaut ko sarunāt

- nu, kur un kad tiekamies?
- es nezinu, kā tu domā?
- kā tu domā?
- nuuuu.. nezinu, kad tu celies?
- es varu celties jebkurā laikā. kā tu gribi?
- nu es arī. nezinu, ap 12?
- ok, bet kur?
- emm nu kur tu gribi?
- es nezinu, kur tu gribi?
- man vienalga, kā ērtāk
- nuu atkarīgs kur mēs pēc tam ejam
- jāaam. kur mēs ejam?
- es nezinu, ir kādas idejas?
- nope, nav ne jausmas
- hmm
-
- varbūt pie maximas?
- ok

lol man mušiņa uzlidoja uz ekrāna un es viņu ar kursoru dzenāju :D

man ir tik daudz, ko teikt, bet es nespēju izteikties - sāku rakstīt vienu teikumu, bet nespēju pabeigt; rakstu otro, tad trešo par pavisam citu tēmu un beigās tā arī neuzrakstu neko.

viena pati mājās, sēžu savā aliņā.
drššššš atsprāgst durvis

- č..
- kas tā par drēbju kaudzi, savāc
- e
- kāpēc tu nevari nekad salikt skapī
- b
- KĀPĒC TU NEIZSŪCI MĀJAS
- bet
- NEREDZI, KA VISS NETĪRS
- k
- NOGURUSI MĀTE PĀRNĀK MĀJĀS UN MAN VĒL MĀJAS JĀTĪRA
- bet tu neko..
- MAN VIENMĒR VISS VIENAI JĀDARA
- KĀ ES VARĒJU ZINĀT, TU VARĒJI PATEIKT, KA MAN KAUT KAS IR JĀIZDARA, KO TU TAGAD TE BĻAUJ UZ MANI, NORMĀLI NEVAR PATEIKT??

pēc pus stundas ienāca manā istabā un iedeva man zīmīti 'noslauki lūdzu putekļus un izsūc māju! paldies, mamma.'
ha nu paldies, tagad es jūtos tā, it kā būtu viņu nodevusi un šausmīgi apvainojusi :)))))

neesmu literatūrā ilustrējusi tos raiņa septiņus vainagus un atbildējusi uz diviem jautājumiem, tas nozīmē divi nv literatūrā un viens valodā
creys creys, rēķinu, cik man vidējais sanāk

valodā no 8,6 uz 8,06, daudz nekas nemainās, tāpat 8
bet creys, jo literatūrā no 8,8 uz 7,1. ja es vismaz uzzīmēšu uz 10, tad vēl varu cerēt uz 8. ok, ķeros klāt ar otro piegājienu.

noskatījos 'ūdens ziloņiem'.
kārtējā raudāmā filma, pie kuras es neraudāju.
bija ok, bet šī man personīgi no tām 'noskaties un aizmirsti'.
dzīvnieku sišanas ainas bija ļoti nepatīkamas :|

nu bet protams, ka tieši šodien vajadzēja būt tik skaistam, siltam un saulainam laikam, nu prieks, nu :))))))
vakar jau nevarēja, jā :))))))


ai, es lienu pasnaust

vēl divas nedēļas, omg

cik jauki, tagad man ir temperatūra, ļoti karsti, smaga galva, miegs nāk, kāsēju tā, ka plaušas sāp

pa nakti segu gribējās kaut kur nostumt malā, bet zināju, ka no rīta būšu pārsalusi, tā ka nācās pieciest. tās bija mocības.

bet vismaz ar kaklu ir daudzmaz ok, vakar biju neomā, jo kakls tik ļoti sāpēja, ka nevarēju izturēt, ļoti apnika, katrs malks kā duncis, nāca raudiens, bet es nevaru paraudāt, meh. no rīta agri pamodos un nevarēju vairs aizmigt, pa dienu gribējās ar kaut ko sviest, kad mamma mani pamodināja pēc 20 minūšu salda miedziņa

šodien visu dienu pa gultu, joprojām esmu pidžamā un nedomāju kaut ko mainīt. palasīju grāmatu, pagulēju, tagad gaidu, kad ielādēsies daria
man ir mājasdarbs literatūrā, par kuru būs trīs atzīmes un kontroldarbs fizikā, no kura neko nesaprotu, tas viss jānodod pirmdien, bet man ir tāds nespēks un negribu neko darīt

bet es ceru, ka man līdz pirmdienai būs daudzmaz ok, jo jāiet pie zobārsta, damn

man tik ļoti sāp kakls, siekalas nevaru norīt, man visu laiku jādzer tēja, lai nebūtu pretīgs sausums un sāpes.
creys creys T_T