« previous entry | next entry »
Aug. 2., 2012 | 12:08 am
rīgā bija baigi jauki, man patīk ik pa laikam nomainīt vidi. pastaigāju pa veikaliem, šo to nopirku, biju arī pastaigāt tāpat. atšķirībā no mājām, es tomēr katru dienu kaut kur izgāju. varbūt tāpēc, ka man nebija internets (30 kaimiņi un visiem paroles, skopuļi tādi), heh. bet nu iztiku un noskatījos visas filmas, kas man bija, izņemot zvaigžņu karu otro daļu, tai kaut kā nesaņēmos.
karstajās dienās gan bija diezgan briesmīgi, elpot nebija ko, ārā nevarēja līst, viss ko gribējās, bija auksts ūdens, ēst neprasījās, bet kaut kā piespiedu sevi. no rīta modos ap pieciem un tad ik pa stundai atkal atvēru acis, bija diezgan interesanti tik precīzi piecelties. tajā ūberkarstajā dienā man pat likās, ka ģībonis nāk (pazīstu to sajūtu), bet apslacināju seju un kaklu ar aukstu ūdeni, padzēros, paēdu pusdienas un tad jau kaut kā atgāju.
vārdadienu nesvinēju. man piedāvāja nopirkt kūku, bet atteicos; kaut bija labs noskaņojums, man tā diena kaut kā nelikās īpaša. šogad arī nebija daudz cilvēku kas par mani atcerētos - ne vecvecāki atcerējās, ne māsīca, ne otrā draudzene, bet tie apsveikumi, ko saņēmu, bija no vismīļākajiem cilvēkiem un tad bija smaids pa visu seju :3
uz pusotru stundu satiku cilvēciņu, kas liek manam puncim kņudināties un tā, parunājām, sahagojāmies unun pēctam tā sajūta, kad paceļ jhdfjsdfhjdfja prieciņš :33
ja man nebūtu jāpieskata sīkais, es labprāt būtu palikusi vēl kādu nedēļu, bet nu gan jau vēl pa rīgas svētkiem aizbraukšu, tik tad sīkais un mamma arī brauks, tas nebūs tas pats.
mājās braucot skatījos uz mākoņiem un man rādījās tikai pīlītes un haizivis. šoreiz braucu veiksmīgā laikā - ja pagājušajā reizē sēdēju uz trepītēm, tad šoreiz bija pustukšs autobuss un es aizgāju kaut kur uz beigām, sev blakus nosēdinot visus maisiņus.
un kas notika ar lapiņspēlēm, man labāk patika, kad tās bija uz atsevišķām lapām :s bet nu labāk tā; kad pavasarī braucu mājās, viņas vispār tur nebija, nācās lauzt tradīciju un braukt mājās bez. izskatās gan, ka sen nav bijušas jaunas - viens tur ir līgo izdevums
karstajās dienās gan bija diezgan briesmīgi, elpot nebija ko, ārā nevarēja līst, viss ko gribējās, bija auksts ūdens, ēst neprasījās, bet kaut kā piespiedu sevi. no rīta modos ap pieciem un tad ik pa stundai atkal atvēru acis, bija diezgan interesanti tik precīzi piecelties. tajā ūberkarstajā dienā man pat likās, ka ģībonis nāk (pazīstu to sajūtu), bet apslacināju seju un kaklu ar aukstu ūdeni, padzēros, paēdu pusdienas un tad jau kaut kā atgāju.
vārdadienu nesvinēju. man piedāvāja nopirkt kūku, bet atteicos; kaut bija labs noskaņojums, man tā diena kaut kā nelikās īpaša. šogad arī nebija daudz cilvēku kas par mani atcerētos - ne vecvecāki atcerējās, ne māsīca, ne otrā draudzene, bet tie apsveikumi, ko saņēmu, bija no vismīļākajiem cilvēkiem un tad bija smaids pa visu seju :3
uz pusotru stundu satiku cilvēciņu, kas liek manam puncim kņudināties un tā, parunājām, sahagojāmies unun pēctam tā sajūta, kad paceļ jhdfjsdfhjdfja prieciņš :33
ja man nebūtu jāpieskata sīkais, es labprāt būtu palikusi vēl kādu nedēļu, bet nu gan jau vēl pa rīgas svētkiem aizbraukšu, tik tad sīkais un mamma arī brauks, tas nebūs tas pats.
mājās braucot skatījos uz mākoņiem un man rādījās tikai pīlītes un haizivis. šoreiz braucu veiksmīgā laikā - ja pagājušajā reizē sēdēju uz trepītēm, tad šoreiz bija pustukšs autobuss un es aizgāju kaut kur uz beigām, sev blakus nosēdinot visus maisiņus.
un kas notika ar lapiņspēlēm, man labāk patika, kad tās bija uz atsevišķām lapām :s bet nu labāk tā; kad pavasarī braucu mājās, viņas vispār tur nebija, nācās lauzt tradīciju un braukt mājās bez. izskatās gan, ka sen nav bijušas jaunas - viens tur ir līgo izdevums