« previous entry | next entry »
Jul. 11., 2012 | 11:22 pm
ar ģimeni un ģimenes draugiem uz četrām dienām dodamies uz Latgali.
man par to ir divējādas sajūtas - no vienas puses ir baigo forši, neredzēta vieta (nekad neesmu bijusi Latgalē), daba, no otras - nebūs, kur nomazgāties, peldēt diez vai gribēšu iet, un četras dienas galu galā ir sasodīti daudz, mēs ar brāli visu laiku karosim, savādāk nevar būt.
brauks arī mans klasesbiedrs, jo viņš ir kopā ar ģimenes draugu meitu un būs ļoti ļoti awkward, mierina vienīgi doma, ka arī viņš jūtas tik pat dīvaini (esot tā teicis).
mēs esam bijuši klasesbiedri 11 gadus, šis būs pēdējais, bet sarunājušies nekad tā īsti neesam - izteiktos teikumus varētu saskaitīt, nu, laikam jau uz abu roku pirkstiem. nujā, un vispār es ar cilvēkiem nemāku komunicēt, labāk noduru acis, skatos kaut kur ugunskurā vai uz citu pusi, rakņājos pa telefonu, daru jebko, lai izvairītos no awkward sarunām vai situācijām. man ļoti nepatīk justies neveiklai, bet man nekad nav sanācis justies brīvi viņu klātbūtnē.
it kā man piedāvāja palikt mājās vienai, bet es jūtu, ka šobrīd man nepavisam nevajadzētu palikt vienai ar savām drūmajām domām, vēl sadarīšu kaut kādas muļķības un bez šī es nezinu vai kādreiz vēl aizbraukšu uz Latgali.
paņēmu mūziku, grāmatu, pildspalvas un papīru, cerams, ar to pietiks.
ak, es pat nezinu, vai ir vērts iet gulēt. aizmiegu ap trijiem un pusē piecos jāceļas.
nu labi, mēģināts nav zaudēts
man par to ir divējādas sajūtas - no vienas puses ir baigo forši, neredzēta vieta (nekad neesmu bijusi Latgalē), daba, no otras - nebūs, kur nomazgāties, peldēt diez vai gribēšu iet, un četras dienas galu galā ir sasodīti daudz, mēs ar brāli visu laiku karosim, savādāk nevar būt.
brauks arī mans klasesbiedrs, jo viņš ir kopā ar ģimenes draugu meitu un būs ļoti ļoti awkward, mierina vienīgi doma, ka arī viņš jūtas tik pat dīvaini (esot tā teicis).
mēs esam bijuši klasesbiedri 11 gadus, šis būs pēdējais, bet sarunājušies nekad tā īsti neesam - izteiktos teikumus varētu saskaitīt, nu, laikam jau uz abu roku pirkstiem. nujā, un vispār es ar cilvēkiem nemāku komunicēt, labāk noduru acis, skatos kaut kur ugunskurā vai uz citu pusi, rakņājos pa telefonu, daru jebko, lai izvairītos no awkward sarunām vai situācijām. man ļoti nepatīk justies neveiklai, bet man nekad nav sanācis justies brīvi viņu klātbūtnē.
it kā man piedāvāja palikt mājās vienai, bet es jūtu, ka šobrīd man nepavisam nevajadzētu palikt vienai ar savām drūmajām domām, vēl sadarīšu kaut kādas muļķības un bez šī es nezinu vai kādreiz vēl aizbraukšu uz Latgali.
paņēmu mūziku, grāmatu, pildspalvas un papīru, cerams, ar to pietiks.
ak, es pat nezinu, vai ir vērts iet gulēt. aizmiegu ap trijiem un pusē piecos jāceļas.
nu labi, mēģināts nav zaudēts
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
surrender
date: Jul. 17., 2012 - 07:10 pm
saite
bija skumji, ka man vienīgajai patika daugavpils cietoksnī, citi bija vīlušies, teica, ka tā pati karosta vien ir, ilgi tur nepalikām. noteikti gribu tur aizbraukt pēc pāris gadiem un redzēt, kad viss būs saremontēts, tagad tur ļoti daudzās vietās nevarēja tikt klāt.
arī aglonas bazilikā no iekšpuses viss tiek restaurēts, kaut kā netrāpījām īstajā laikā.
ar klasesbiedru tā arī neparunājām, viņš tāpat turējās kopā ar savu draudzeni; līdzīgi kā es, viņš nešķiet īpaši sabiedrisks, ar mani kontaktu nemeklēja. bet nu garlaicīgi man nebija, šad tad parunājām ar ģimenes draugu dēlu, visi kopā paspēlējām badmintonu, gājām peldēt utt.
pateikt | << | čatiņš
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
susanna
date: Jul. 18., 2012 - 11:59 pm
saite
pateikt | <<