surrender -

tiiiiiiiiiik karsti ārā
izcepos džinsās un priecājos, ka neuzvilku ādeni.


aizčāpoju pa parku un tā apkārtni pavazāties, skatījos uz skaisti grebtajām mājiņām. apgāju līkumu ap parku, tad aizgāju līdz vēja vai jūras vai kādai tur mātei (bilde no atakaļceļa)





tad līdz jūriņai un apsēdos uz soliņa, bija tiiik labi atbrīvoties no kedām. novilku arī jaku.





gāju garām mini vēja ģeneratoriņam





izdomāju aiziet līdz pašam galam (nekad iepriekš tur neesmu bijusi)





atradu rievainos gliemežvākus un priecājos kā bērns





esmu galā









ak tad redz, kur tas slavenais akmens





uzkāpju kalniņā un redz, kas atklājās! (ka esmu kaut kur ostas galā)









ok, eju tālāk. vēl joprojām basām kājām. jaku uzvelku atpakaļ, jo vējains.









uzkāpu uz maliņas, bišķi bailīgi







ok, eju atpakaļ







un sāku stalkot vārnu











un tad viņa aizlaidās









vēss ūdentiņš nogurušām pēdām un ceļš mājup. starp citu, manīju piecus trakos, kas jau peldējās. pārsvarā sīkie.