« previous entry | next entry »
Apr. 13., 2012 | 06:50 pm

laikam ir diezgan traki, jo es jūtos ļoti socially awkward pat ar maziem bērniem. un man ir neērti atrasties citu mājā, (kaut tagad esmu pie krustmātes) nosēžos dīvāniņā un palieku tur sēžam. man pat nelīdzētu 'jūties kā mājās', jo, nu, es vienkārši nespēju.
tagad pieskatu māsīcu un vienu čalīti, kas dzīvo anglijā.
man kaut ko stāsta un es tikai māju ar galvu, nezinu, ko teikt. ok, laikam jau no manis arī neko negaida.
man ir vēsi, šķiet, arī mini sunītis trīcinās, jāpaņem blakus, trīcināsimies kopā.
paņēmu līdzi 'lepnums un aizspriedumi', bet ieinteresēja sīko sarunas.
es gan labāk tagad atrastos mājās, sasegtos, uzvārītu zaļo tēju un liktos čučēt, jo diena bija gara (btw ar draudzeni vienīgās sportojām un atklājām laukā sportošanu ar km skrējieniņu apkārt sporta laukumam un baznīcai, tā nopelnot pa desmitniekam.), bet nu šitie uzvedas labi, neviens nespiedz un negāž apkārt māju, spēlējās savā nodabā.

sīkais māsīcai kaut ko angliski māca, šī mēģina pateikt, beigās:
- nu nē, šito saki anglijā!

saite | ir doma | Add to Memories


Comments {0}