surrender - 26. Marts 2013

uzdevumi nu galā. trešais lasīšanas uzdevums saks, jo līdz galam tā arī neiebraucu. par kaut kādām tizlām piezīmju lapiņām, kas aizlidoja pa gaisu un bija ļoti svarīgas. skolotāja stāvēja pie galda un es vēl rakstīju atbildes.

klausīšanās vienmēr saks, par spīti tam, ka šoreiz ieraksti bija kvalitatīvi un skaidri saprotami, bet likās, ka der gan viena, gan otra atbilde. īpaši tajā otrajā uzdevumā par dabas likumiem. trešajā ierakstīju vairāk, nekā biju gaidījusi (t.i. neko), kaut ko piedomāju, jo labāk minēt, nekā atstāt tukšu.

vēstules un esejas tēmas bija ļoti labas, bet es pieļāvu lielu kļūdu, tajā klucītī uzrakstot gandrīz visu un tad uz raudāšanas robežas mēģināju paspēt pārrakstīt un vēl izdomāt nobeigumu. bad idea. jo ātrāk mēģināju rakstīt, jo trīcelīgāk un lēnāk sanāca, gluži kā sapņos, kad mēģini paskriet, bet nevari. gribēju tā, lai ir smukāk, bet sanāca vēl briesmīgāk. ceru, ka tur ir vismaz 200 vārdi, bet šaubos, jo man otrajā pusē bija aizpildīta tikai puse.

kopumā bija normāls eksāmens, vaina bija manī (jo es esmu bremze un manas smadzenes atteicās uztvert tekstu).

bet ko nu vairs, tagad jāgaida sasodītie rezultāti (tas jau tā, ka viņiem ir divi mēneši, pa kuriem mēs droši vien angļu valodu vairs nopietni neņemsim, ja vispār ņemsim) VESELAS 5 DIENAS ĀTRĀK, IEDOMĀJIETIES!!!!!!!!!!! un tas viss tikai uz divu mācību mēnešu rēķina!!! whoa, lielisks piedāvājums!

pēc stundas runāšana. monologs arī saks, jo es pasaku "the main idea of the extract is blablabla" un tad seko gara, gara pauze.

un kāpēc cilvēki, kam jārunā rīt, prasa tēmas? tāpat taču katrā dienā ir citādākas?

hipnotizējoši.

mēness izskatās pēc spāres (laikam jāiet pārbaudīt redze. bet tiešām, es laikam kļūstu tuvredzīga? nu, tālumā tāda švakāka redzēšana. tur nu aiziet mana vienmēr un visu redzošā ērgļa acs *sigh*)

un man patīk redzēt tos pleķīšus. iedomājieties, cik dziļiem tiem krāteriem jābūt, lai mēs tos varētu redzēt.

tagad izskatās pēc badmintona mušiņas. vai ļoti savītušas margrietiņas.

pēc runāšanas skrēju uz garderobi, uzmetu mēteli un vienu šalli un tajās pašās laiviņās aizskrēju mājās.

tur mazliet šķībi uzvilku džinsas un pirmo maiciņu un džemperi, kas bija pa rokai (es laikam teicu, ka man pie gultas ir kaste?), uzvilku kedas, paķēru somu, mēteli, cimdus un šalles un rikšoju uz mašīnu. pa ceļam uz staciju visu aizšņorēju utt., un jāatzīst, ka nekad iepriekš neesmu bijusi autoostā tik īsu laiku pirms autobusa atiešanas.

būšu galā desmitos un man kind of bail pa rīgu blandīties tik vēlu, vēl no pieturas līdz omai diezgan ir ko iet, pa tādu tumšu, tumšu ieliņu, pirms tam pārejot pāri gājēju pārejai, pie kuras neviens neapstājas, un vilciena sliedēm. (rajons ir kluss, tāpēc vēl jo biedējošāks)

laikam jāsāk pierast.

varu derēt, ka es savā pavasara mētelītī un kedās nosalšu.

ooo, mani tomēr sagaidīs.

nu protams, ka es bez eļļiņas (ausij, jo sāk apnikt ikrīta krevelītes) aizmirsu arī zobu birsti un zobu diegu, fakin šit.

ā, kāds varbūt zin, kur rīgā var nopirkt industriālos pīrsingus? (izņemot salonos, jo tad man pie reizes jāiet izdurt nākamais) kaut kā apnicis staigāt ar to caurspīdīgo, deformēto plastmasu.
'kurzemē' nekad nekā nav :c