Mar. 26., 2013 | 08:41 pm
No:: surrender
pēc runāšanas skrēju uz garderobi, uzmetu mēteli un vienu šalli un tajās pašās laiviņās aizskrēju mājās.
tur mazliet šķībi uzvilku džinsas un pirmo maiciņu un džemperi, kas bija pa rokai (es laikam teicu, ka man pie gultas ir kaste?), uzvilku kedas, paķēru somu, mēteli, cimdus un šalles un rikšoju uz mašīnu. pa ceļam uz staciju visu aizšņorēju utt., un jāatzīst, ka nekad iepriekš neesmu bijusi autoostā tik īsu laiku pirms autobusa atiešanas.
būšu galā desmitos un man kind of bail pa rīgu blandīties tik vēlu, vēl no pieturas līdz omai diezgan ir ko iet, pa tādu tumšu, tumšu ieliņu, pirms tam pārejot pāri gājēju pārejai, pie kuras neviens neapstājas, un vilciena sliedēm. (rajons ir kluss, tāpēc vēl jo biedējošāks)
laikam jāsāk pierast.
tur mazliet šķībi uzvilku džinsas un pirmo maiciņu un džemperi, kas bija pa rokai (es laikam teicu, ka man pie gultas ir kaste?), uzvilku kedas, paķēru somu, mēteli, cimdus un šalles un rikšoju uz mašīnu. pa ceļam uz staciju visu aizšņorēju utt., un jāatzīst, ka nekad iepriekš neesmu bijusi autoostā tik īsu laiku pirms autobusa atiešanas.
būšu galā desmitos un man kind of bail pa rīgu blandīties tik vēlu, vēl no pieturas līdz omai diezgan ir ko iet, pa tādu tumšu, tumšu iel
laikam jāsāk pierast.