Mar. 4., 2013 | 03:14 am
man ir mācību (jei, četrinieki un sešinieki, nāciet, nāciet) un nākotnes plānu krīze un es nezinu ko iesākt, kur likties. vairāk nestrādā smadzenes un nav spēka. un es nekādus eksāmenus labi nenolikšu (īpaši matemātikā, es esmu pilnīgs zābaks, haha) un pēc tam netikšu nevienā budžetā.
visas eksaktās saks un tā pat arī literatūra, besī katru stundu atbildēt uz jautājumiem par to kāpēc tas to un šito un analizēt, analizēt, analizēt.
vienīgie priekšmeti, kas man nekrīt uz nerviem ir kulturoloģija (jo tā nekad nenotiek, šogad varbūt bijusi 2x) un sports (jo volejbols beidzās), un vienīgais, kas vēl šķiet patīkams, ir angļu valoda.
ceturtdiena bija šī gada labākā diena, ar draudzeni bijām uz izstādi, pēc tam autobusā, kad apspriedām to, cik patiesībā bērnišķīgas esam, sēžot kafejnīcā un stalkojot cilvēkus, gribot dabūt tās kastītes, no kurām var taisīt mājiņas. sākām bārstīt jokus pašas par sevi, pēcāk ar neapturamu smieklu lēkmi sasmīdinot autobusā sēdošos. nu tā konkrēti, viņi sāka smieties līdz ar mums. un mēs smējāmies un sapratām, ka esam pārāk skaļas astoņos vakarā ripinoties mājās, bet nevarējām apstāties un tad es biju ronis un tā.
bet jaukais ilgi neturpinās, jau nākamajā dienā es atkal jutos pēc mēsla bez iemesla un tās sajūtas laikam nekad neaizvāksies.
varētu saritināties segā un nekad vairs neizlīst no istabas. vai labāk aimigt un nekad vairs nepamosties.
visas eksaktās saks un tā pat arī literatūra, besī katru stundu atbildēt uz jautājumiem par to kāpēc tas to un šito un analizēt, analizēt, analizēt.
vienīgie priekšmeti, kas man nekrīt uz nerviem ir kulturoloģija (jo tā nekad nenotiek, šogad varbūt bijusi 2x) un sports (jo volejbols beidzās), un vienīgais, kas vēl šķiet patīkams, ir angļu valoda.
ceturtdiena bija šī gada labākā diena, ar draudzeni bijām uz izstādi, pēc tam autobusā, kad apspriedām to, cik patiesībā bērnišķīgas esam, sēžot kafejnīcā un stalkojot cilvēkus, gribot dabūt tās kastītes, no kurām var taisīt mājiņas. sākām bārstīt jokus pašas par sevi, pēcāk ar neapturamu smieklu lēkmi sasmīdinot autobusā sēdošos. nu tā konkrēti, viņi sāka smieties līdz ar mums. un mēs smējāmies un sapratām, ka esam pārāk skaļas astoņos vakarā ripinoties mājās, bet nevarējām apstāties un tad es biju ronis un tā.
bet jaukais ilgi neturpinās, jau nākamajā dienā es atkal jutos pēc mēsla bez iemesla un tās sajūtas laikam nekad neaizvāksies.
varētu saritināties segā un nekad vairs neizlīst no istabas. vai labāk aimigt un nekad vairs nepamosties.
saite | ir doma | Add to Memories
Mar. 4., 2013 | 03:49 pm
es jūtos atpalikusi, jo nezinu, kas ar to zirga gaļu? pret to protestē kā desu un kotlešu sastāvdaļu tīri tāpēc, ka tas ir zirgs vai tāpēc, ka viņi kaut kā ne tā tiek baroti un tādējādi kaitē veselībai vai kā? kāpēc tieši tagad ir skandāls, gan jau tas notiek gadiem? es tā padzirdēju, ka to 'liek liellopu gaļas vietā', bet vai tad zirgs nav liellops? tās salami desas ar zirga gaļu sastāvā nekādi neatšķīrās no parastajām.