Okt. 31., 2012 | 02:40 am
mūzika: galvā the beatles - all you need is love
mamma no darba atnāca dusmīga kā pūķis, kā ienāca pa durvīm, sāka kasīties par sīkumiem. negribēju strīdēties, tāpēc piegāju klāt, sapurināju un apskāvu. nomierinājās.
sīkais pūcējās, apskāvu, lauzās ārā, izkutināju, beigās gulēja man klēpī un bužināju viņam matus.
all you need is love. nu, kamēr man tāds mierīgs noskaņojums. *apskauj visu pasauli*
sīkais pūcējās, apskāvu, lauzās ārā, izkutināju, beigās gulēja man klēpī un bužināju viņam matus.
all you need is love. nu, kamēr man tāds mierīgs noskaņojums. *apskauj visu pasauli*
saite | ir doma | Add to Memories
Okt. 31., 2012 | 10:50 am
visiem kaut kādi biedējošie vai mindfuck sapņi, bet manējā no draudzenes atnāca sms 'nofočē kāda izskatās A3 lapa'. wtf. w.t.f. piedevām tas vēl likās tik īsti. neatceros vai to izdarīju.
saite | ir doma | Add to Memories
Okt. 31., 2012 | 11:17 pm
welp, mēs esam pārāk ļoti darbaholiķes un perfekcionistes.
jātaisa vēsturē radošais, izdomājām taisīt grāmatiņu.
aizgāju pie draudzenes divpadsmitos un nu tikai mani pārveda mājās. visi jau aizmiguši, sajūta, it kā es no fonteina būtu pārnākusi or smth (bet nē, pat ja es gribētu, man nebūtu, ar ko iet). UN VĒL NEESAM PABEIGUŠAS. nē, nu it kā viss ir gatavs, informācija salikta, sakārtota, noformējums ir, bet problēmas ar printēšanu, jo wordā nekādi nevar sataisīt vienādi pareizu tabulu, vien milimetrs un otrā pusē ir nobīde un just kāpēc mēs tā sevi mocam
bet bija forši, jo vajadzēja braukt fočēties pie ēkām, kur 1919. gadā mitinājās ulmanis un pagaidu valdība unun man bija iespēja papiņķerēties ar spoguļkameru, un just wiiii, sajutos kā bērns. un mēs kādas 10 minūtes parkojāmies milzīgā stāvvietā un es jau zaudēju ticību, ka mēs to izdarīsim, un bišķiņ pārkāpām likumu, stāvot neatļautā vietā, fiksi skrējām pie niedras mitekļa valdemāra ielā un tad tikpat fiksi atpakaļ, khii.
un angļu valodā mana eseja esot jau 'advanced', nevis 'upper-intermediate', patīkami saņemt labus vārdus par ieguldīto darbu.
man patīk, ja ir ko darīt (kaut ko tādu, kas neriebjas), nav laika ne par ko domāt.
good day that is.
jātaisa vēsturē radošais, izdomājām taisīt grāmatiņu.
aizgāju pie draudzenes divpadsmitos un nu tikai mani pārveda mājās. visi jau aizmiguši, sajūta, it kā es no fonteina būtu pārnākusi or smth (bet nē, pat ja es gribētu, man nebūtu, ar ko iet). UN VĒL NEESAM PABEIGUŠAS. nē, nu it kā viss ir gatavs, informācija salikta, sakārtota, noformējums ir, bet problēmas ar printēšanu, jo wordā nekādi nevar sataisīt vienādi pareizu tabulu, vien milimetrs un otrā pusē ir nobīde un just kāpēc mēs tā sevi mocam
bet bija forši, jo vajadzēja braukt fočēties pie ēkām, kur 1919. gadā mitinājās ulmanis un pagaidu valdība unun man bija iespēja papiņķerēties ar spoguļkameru, un just wiiii, sajutos kā bērns. un mēs kādas 10 minūtes parkojāmies milzīgā stāvvietā un es jau zaudēju ticību, ka mēs to izdarīsim, un bišķiņ pārkāpām likumu, stāvot neatļautā vietā, fiksi skrējām pie niedras mitekļa valdemāra ielā un tad tikpat fiksi atpakaļ, khii.
un angļu valodā mana eseja esot jau 'advanced', nevis 'upper-intermediate', patīkami saņemt labus vārdus par ieguldīto darbu.
man patīk, ja ir ko darīt (kaut ko tādu, kas neriebjas), nav laika ne par ko domāt.
good day that is.