Mar. 19., 2012 | 05:09 pm
tikko pa logu redzēju busiņu ar uzdruku 'LEC'
iedomājos - ja nu kāds stāvētu uz jumta un pieņemtu svarīgāko lēmumu savā mūžā..
iedomājos - ja nu kāds stāvētu uz jumta un pieņemtu svarīgāko lēmumu savā mūžā..
saite | ir doma | Add to Memories
Mar. 19., 2012 | 06:50 pm
cik skatos, visiem printētās biļetes.
esmu neplānoti tuvu skatuvei.
uztraukums bišķi, nezinu kāpēc.
kad biju mazs ķipars, liepājas teātrī arī skatījos 'kaupēnu', bet vienīgais, ko atceros, bija pakāršanas aina un tas, kā es glaudīju samta apmalīti.
es gaidu to dziesmu. nu, zināt, laikam 'dzejnieka dziesma' vai kā.
aiaiai
kamēr visi pēta apkārtni, es te ciboju
esmu neplānoti tuvu skatuvei.
uztraukums bišķi, nezinu kāpēc.
kad biju mazs ķipars, liepājas teātrī arī skatījos 'kaupēnu', bet vienīgais, ko atceros, bija pakāršanas aina un tas, kā es glaudīju samta apmalīti.
es gaidu to dziesmu. nu, zināt, laikam 'dzejnieka dziesma' vai kā.
aiaiai
kamēr visi pēta apkārtni, es te ciboju
saite | ir doma | Add to Memories
Mar. 19., 2012 | 08:01 pm
starpbrīdis.
tie plaukšķi man vienmēr liek sarauties, kaut zinu, ka tūlīt būs.
un viss ir tik labs un so excited
man asinis riņķoja un sirds dauzījās tās dziesmas laikā, Kalniņš spēj hipnotizēt. un Ance arī
kaut arī pēc dziesmām neplaudē, jo viss turpinās, neviens nespēja atturēties, tā laikam ir zināmākā dziesma no visas operas.
ai, tik labi, negribu, lai beidzas, es te varētu stundām klausīties
es te tā kā ziņās, pa tiešo no notikuma vietas
tie plaukšķi man vienmēr liek sarauties, kaut zinu, ka tūlīt būs.
un viss ir tik labs un so excited
man asinis riņķoja un sirds dauzījās tās dziesmas laikā, Kalniņš spēj hipnotizēt. un Ance arī
kaut arī pēc dziesmām neplaudē, jo viss turpinās, neviens nespēja atturēties, tā laikam ir zināmākā dziesma no visas operas.
ai, tik labi, negribu, lai beidzas, es te varētu stundām klausīties
es te tā kā ziņās, pa tiešo no notikuma vietas
saite | ir doma | Add to Memories
Mar. 19., 2012 | 10:10 pm
viss pārāk ātri beidzās
un es nezinu, laikam esmu pārāk emocionāla, man skudriņas skrēja un asinis riņķoja un trīceklītis vēl tagad
bijabijabija gaidīšanas un salšanas, un skolas kavēšanas, un vientulības vērts
es tikai nesapratu vai nebija pakāršanas ainas vai arī no tās vietas, kur sēdēju, nevarēja redzēt
bet nu katra izrāde tomēr savādāka un varbūt viņi saprata, ka tas ir pārāk traumējoši vai kā
kad mūziķi iznāca, vienam rokās bija vālītes un man ieslēdzās tas koncertu relikviju vākšanas gariņš, bet tad es atcerējos, ka tur ir opera un vālītes neviens pa gaisu nemetīs
riņķoriņķo asinis unjā laikam arlabunakti
tagad klusums tik ļoti duras ausīs un es dzeru tējiņu un ēdu cepumus un man koncerti ik pa laikam vajadzīgi un es labāk beigšu rakstīt, tiešām arlabunakti (kaut es droši vien nevarēšu aizmigt, bet tad jau redzēs)
un es nezinu, laikam esmu pārāk emocionāla, man skudriņas skrēja un asinis riņķoja un trīceklītis vēl tagad
bijabijabija gaidīšanas un salšanas, un skolas kavēšanas, un vientulības vērts
es tikai nesapratu vai nebija pakāršanas ainas vai arī no tās vietas, kur sēdēju, nevarēja redzēt
bet nu katra izrāde tomēr savādāka un varbūt viņi saprata, ka tas ir pārāk traumējoši vai kā
kad mūziķi iznāca, vienam rokās bija vālītes un man ieslēdzās tas koncertu relikviju vākšanas gariņš, bet tad es atcerējos, ka tur ir opera un vālītes neviens pa gaisu nemetīs
riņķoriņķo asinis unjā laikam arlabunakti
tagad klusums tik ļoti duras ausīs un es dzeru tējiņu un ēdu cepumus un man koncerti ik pa laikam vajadzīgi un es labāk beigšu rakstīt, tiešām arlabunakti (kaut es droši vien nevarēšu aizmigt, bet tad jau redzēs)