surrender - 17. Marts 2012

šoreiz tas 'nepadodies' gariņš galīgi neiederas.
es saprotu, ka nebūs, bet smadzene spītīgi atsakās pieņemt, ka jāatraujas no atmiņām un jālaiž vaļā. nu kas ir. laiks mosties no sapņiem un satikties ar reālo pasauli.
ai, nu *palien zem segas un atkal ieslīgst sapņos*. esmu pārāk vāja un sapņot ir vieglāk. tas laikam vēl ilgi turpināsies *nopūta*

lol ir diez vēl kāds, kas stundu pošās, lai aizietu uz veikalu nopirkt ūdeni, kas kopumā varbūt aizņem 5 minūtes?
bet nu vismaz būšu izgājusi no mājām.

jess, biju laukā no mājas.
diezgan silti. un forši sajust vējiņu un svaigu gaisu. ok, nu cik tad svaigs var būt gaiss pilsētā, bet nu.
ūdentiņš bija ar atlaidīti, par 11 santīmiem lētāks kā ierasts, un, tā kā viņu ērtāk pārvietot, daudz nedomājot, ņēmu ar'.
kad pārdevēja teica 'labvakar', dīvainā kārtā es šoreiz nebiju flegma un noreaģēju, atbildot tā pat, nevis ar ierasto ķerkstošo 'khh'.

jums droši vien ir ļoti aizraujoši lasīt par maniem lieliskajiem piedzīvojumiem, ejot uz veikalu. man kādreiz par to vajadzētu uzrakstīt grāmatu. ja atnāksiet uz atklāšanu, autogrāfu garantēju :**

opis, kad gāju uz veikalu, prasīja vai negribu neko garšīgu. atbildēju, ka man tauku gana.

tagad sēžu un riju 'karlsonu'.
btw arī bija uz atlaidīti.
es visu pērku uz atlaidēm. tas man laikam no mammas.

depressed when alone, anxious when around people

bet es ilgojos pēc sabiedrības
un man atkal gribās kādu sahagot
nekas, vēl 2 ar pusi dienas, tad mājītēs un beigšu čīkstēt