surrender -

pirmo reizi mūžā gribu rudeni. gribu ielīst neskaitāmās savu melno drēbju kārtās, lai varu noslēpties, lai mana āda viscaur būtu ieskauta, un lai man ir silti (šobrīd iztieku ar saritināšanos pledā); es gribu dzert tēju vai kapučino, kurā mērcētu cepumiņus, pēcāk sevi lādējot par to, ka vairs nekādi nevaru izķeksēt pa krūzīti peldošās drupačas; es gribu, lai man nav sirdsapziņas pārmetumi par to, ka ir tik burvīgs laiks un es izvēlos sēdēt mājās, slīkstot bēdās un guļot gultā, skatoties bastera kītona filmas; es gribu ar kedām čabināt lapas, klusumā, nākot mājās no trolejbusa pieturas, pabrist pa peļķēm, no rītiem, dodoties uz universitāti, ļauties kailo koku un migliņas valdzinājumam; un es gribu beidzot tikt pie kaķa, jo, lai arī viņš mīl tikai omu, viņam patīk, kā es pakasu aiz auss, un varbūt es viņu pieradināšu, un būs kaut viena radība, kam vajag manu uzmanību, lol.