« previous entry | next entry »
Apr. 4., 2013 | 11:16 pm
mūzika: nirvana - heart shaped box
kāda jēga vēl no angļu valodas stundām? pēc izm teiktā izņēmuši vielu jau esam, atkārtojuši arī (ja jau varējām likt eksāmenu), tad ko tālāk? man jau nav iebildumu, bet jā.
nākamnedēļ diagnosticējošais matemātikā un es izgāzīšos. bet labā ziņa ir tāda, ka būs tikai tas un viena ekonomika, jo skolotājiem konference.
man pilnīgi un galīgi vairs nav nekādas motivācijas mācīties. i'm done. nē, teiksim, bioloģijā ir interesanti klausīties par sirdsdarbību un ekonomikā par nodokļiem arī bija tīri ok, tāpat ģeogrāfijā man patīk par kultūrām un tā, bet kontroldarbi man uzdzen riebumu. un esejas, jo es nekad nevaru saņemties neko izdarīt.
vispār nav motivācijas nekam. ja neskaita atšķirīgas stundas, katra diena liekas tāda pati - mācos, prokrastinēju, ēdu, guļu, iesmērēju rokas ar krēmu. visu laiku gribas izdarīt kaut ko lietderīgu, bet tā arī neko neizdaru un tad es jūtos tik sasodīti draņķīgi par to, ka izniekoju laiku un esmu tik nožēlojama un garlaicīga.
un es šodien pazaudēju savu mīļāko aproci, fakin pazaudēju savu dārgumu un pat nepamanīju, nezinu kurā brīdī un kur. mani dārgie (ne materiālajā ziņā) kvalitatīvie, nekad neizkrītošie, ar nelabvēļu pildspalvu praktiski neattaisāmie spaiki ar daudzajām atmiņām. fakinā švakā aizdare, damn it. šaubos vai jelkad dabūšu atpakaļ, gan jau kāds pievāca (diez vai tā gadītos, bet novākšu, ja kādam ieraudzīšu. nu patiesībā jau nē, jo tas arī prasa socializēšanās prasmes hahahaha embarrassing). rip dārgākais dārgum 2008-2013. "tikai to, ko zaudējuši, mēs par dārgu atzīstam" *weeping*
nākamnedēļ diagnosticējošais matemātikā un es izgāzīšos. bet labā ziņa ir tāda, ka būs tikai tas un viena ekonomika, jo skolotājiem konference.
man pilnīgi un galīgi vairs nav nekādas motivācijas mācīties. i'm done. nē, teiksim, bioloģijā ir interesanti klausīties par sirdsdarbību un ekonomikā par nodokļiem arī bija tīri ok, tāpat ģeogrāfijā man patīk par kultūrām un tā, bet kontroldarbi man uzdzen riebumu. un esejas, jo es nekad nevaru saņemties neko izdarīt.
vispār nav motivācijas nekam. ja neskaita atšķirīgas stundas, katra diena liekas tāda pati - mācos, prokrastinēju, ēdu, guļu, iesmērēju rokas ar krēmu. visu laiku gribas izdarīt kaut ko lietderīgu, bet tā arī neko neizdaru un tad es jūtos tik sasodīti draņķīgi par to, ka izniekoju laiku un esmu tik nožēlojama un garlaicīga.
un es šodien pazaudēju savu mīļāko aproci, fakin pazaudēju savu dārgumu un pat nepamanīju, nezinu kurā brīdī un kur. mani dārgie (ne materiālajā ziņā) kvalitatīvie, nekad neizkrītošie, ar nelabvēļu pildspalvu praktiski neattaisāmie spaiki ar daudzajām atmiņām. fakinā švakā aizdare, damn it. šaubos vai jelkad dabūšu atpakaļ, gan jau kāds pievāca (diez vai tā gadītos, bet novākšu, ja kādam ieraudzīšu. nu patiesībā jau nē, jo tas arī prasa socializēšanās prasmes hahahaha embarrassing). rip dārgākais dārgum 2008-2013. "tikai to, ko zaudējuši, mēs par dārgu atzīstam" *weeping*