Jan. 24., 2013 | 04:42 pm
No:: surrender
tas it kā saprotams, bet vēl man lika izteikt viedokli, un kā gan lai es izsaku viedokli par vēsturi, ja rakstīts, ka pulciņā bija 15 dalībnieki, es taču nevaru rakstīt 'bet man liekas, ka viens vēl slēpās skapī, tas būtu 16, tomēr tās divas čikas tikai gribēja sakoļīt Alunānu un jēga no viņām nebija, tā ka kopā viņi tomēr bija 14'.
es it kā saprotu, ka neviens uz mani neskatīsies, jo atceros, ka arī es īpašu uzmanību nevienam nepievērsu, visi izbesījušies un grib ātrāk prom, tā ka runāju tikai ar vērtētājiem, bet nu reāli saprotu, ka uz vietas man liksies citādi :D
principā man tagad vienalga par atzīmi, jo palikušas divas nedēļas un praktiski nekā nav, šobrīd galvenais, lai vispār varu sekmīgi pabeigt skolu :D
tēma ir "literatūras loma jauniešu dzīvē", bet darba vadītāja man teorētisko daļu ievirzīja par jaunlatviešiem/pirmās un trešās atmodas literātiem, viņu uzskatiem un ietekmi uz sabiedrību. tā ka praktiski pētījums vairs nav tas, par ko es gribēju.
anketā nevaru uzdot sākotnēji iecerētos 'cik bieži lasāt grāmatas', 'vai pats/-i rakstāt kādus literārus darbus', 'kā grāmatu lasīšana ietekmē jūsu vārdu krājumu' utt., lai gan sākotnēji pateicu, ka tieši par to gribu pētīt. tagad drīzāk ir 'nosauciet 1. tautas atmodas pazīstamākos literātus', 'kādas bija Imanta Ziedoņa paustās idejas' utt., ko es pati godīgi arī nezinātu, ja par to nerakstītu.
man laikam vajadzēja iet pie literatūras, ne vēstures skolotājas :D
reāli neviens neko nezinās, un tas ir pilnīgi skaidrs, ka anketas, kurās pašam kaut kas jādomā, negūs lielu atsaucību. varēšu prezentēt, ka situācija ir dramatiska un vēsturē nevienu nedrīkst laist pie eksāmeniem, ka bez obligātā priekšmeta mēs vispār aizmirstu, kur esam cēlušies, ka Alunāns ar Voldemāru un Baronu tad labāk būtu gājuši tusēties ar tām čikām (well, not that they didn't).
laikam pārāk sarežģītu tēmu paņēmu. vajadzēja taisīt par pusaudžu depresiju vai trauksmi, mamma man varētu visu ar vajadzīgajiem medicīnas terminiem no galvas nodiktēt :D
es it kā saprotu, ka neviens uz mani neskatīsies, jo atceros, ka arī es īpašu uzmanību nevienam nepievērsu, visi izbesījušies un grib ātrāk prom, tā ka runāju tikai ar vērtētājiem, bet nu reāli saprotu, ka uz vietas man liksies citādi :D
principā man tagad vienalga par atzīmi, jo palikušas divas nedēļas un praktiski nekā nav, šobrīd galvenais, lai vispār varu sekmīgi pabeigt skolu :D
tēma ir "literatūras loma jauniešu dzīvē", bet darba vadītāja man teorētisko daļu ievirzīja par jaunlatviešiem/pirmās un trešās atmodas literātiem, viņu uzskatiem un ietekmi uz sabiedrību. tā ka praktiski pētījums vairs nav tas, par ko es gribēju.
anketā nevaru uzdot sākotnēji iecerētos 'cik bieži lasāt grāmatas', 'vai pats/-i rakstāt kādus literārus darbus', 'kā grāmatu lasīšana ietekmē jūsu vārdu krājumu' utt., lai gan sākotnēji pateicu, ka tieši par to gribu pētīt. tagad drīzāk ir 'nosauciet 1. tautas atmodas pazīstamākos literātus', 'kādas bija Imanta Ziedoņa paustās idejas' utt., ko es pati godīgi arī nezinātu, ja par to nerakstītu.
man laikam vajadzēja iet pie literatūras, ne vēstures skolotājas :D
reāli neviens neko nezinās, un tas ir pilnīgi skaidrs, ka anketas, kurās pašam kaut kas jādomā, negūs lielu atsaucību. varēšu prezentēt, ka situācija ir dramatiska un vēsturē nevienu nedrīkst laist pie eksāmeniem, ka bez obligātā priekšmeta mēs vispār aizmirstu, kur esam cēlušies, ka Alunāns ar Voldemāru un Baronu tad labāk būtu gājuši tusēties ar tām čikām (well, not that they didn't).
laikam pārāk sarežģītu tēmu paņēmu. vajadzēja taisīt par pusaudžu depresiju vai trauksmi, mamma man varētu visu ar vajadzīgajiem medicīnas terminiem no galvas nodiktēt :D