apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība

Mans 101 lietas saraksts pildās ar darbiem, ko nepaspēšu izdarīt - piemēram, tā arī nav sanācis aizbraukt uz kalnu. vai, tiesības jau nu tiešām nenolikšu tuvākajā laikā. un jā, negodīgi. stulbi sanāk piečakarēt sevi.

vēl tikai 7x12h un viss! malacīte. a bet tagad 11. tramvajs, citādi nokavēšu. čau! šorīt kafija bija garšīga.

20min intervija žurnālam un es paspēju izstāstīt visu savu dzīvi - atstājot tukšu sadaļu par privāto. haha.

ā, bet man nav nekādas privātās dzīves. absolūti nekā.

šodien pa ilgiem laikiem tāda brīvdienu sajūta - un paspēju izdarīt tik daudz, prieks!

viss besī

es martā nebūšu paspējusi izdarīt tik, cik vajadzēja. arī aprīlī sanāks iespringt. bet aprīlī būs reāli daudz klauna. un es gribētu rītvakar uz valmieru. bet netieku. a 6dien nāciet ciemos uz kalnciema tirdziņu!

Svētdien ieminējos, ka labprāt pievienotos dadcafe kolektīvam. tur gan pirms tam jau bija aizrunātas citas dāmas, bet neko, es vismaz pamēģināju. pašai iekšā bija tāds liels satraukums. un man tiešām kaut kas ir jāmaina. bet es tā pamazām pačekošu vēl kaut ko.

Nosūtīju pieteikumu. Tagad vien vajadzēs 300ls sagrabināt līdz maija sākumam. haha, a alga par martu būs kādi 40ls. un ir tik ļoti grūti to lūgt. bet es lūgšu vecākiem. mhm. es to varu. tas ir pats, pats grūtākais.

es iešu uz dūlām. atkal - pilnīga nulle es esmu mahinācijās ar instrumentiem, sistēmām, katetriem utt. Bet atkal es biju klāt, viņa man uzticējās pilnībā, atvainojos beigās tētim, jo es biju tā, kuru nelaida prom.

Nedēļa paiet no izrādes līdz izrādei. DZN un Klaunos saņemu gandarījumu, kas pārliecina, ka gan jau dzīvē nepazudīšu un viss būs labi. Izrādēs gandarījums salāpa ego. Mājas to iznīcina pilnībā, tāpēc es katru izrādi, katrus klaunus gaidu kā glābšanas laivu. Ar DZN gan tā švakāk, jo aiziet uz turieni ir ļoti grūti, bet atnākot parasti ir smaids.

vakar vajadzēja būt super-mīļam-jaukam-jautram-smieklīgam vakaram, bet kaut kas pietrūka. man jau šķiet, ka tā ir pārliecība, ka tas, kas notiek, notiek tāpēc, ka tā gribas. un nav runa tikai par kāzām, bet kopumā - visām kaut kur kaut kas palika nepateikts vai neīstenots. un ir kaut kāda sāpīte.

esmu malacīte, jo 25% no prakses jau nostrādāti. jēāh.

vakar lieliska izrāde

bļeģ, un atkal viss mainās. nu vai tad tiešām nerēķinās ar to, ka mums ir dzīve? visām iedalītas katrai sava vecmāte - man ir kaut kāda, ko ne reizi neesmu redzējusi, internetā par viņu viens teikums - esot bijusi dusmīga un barga. krieviete. fantastiski.

es tiešām visu uztveru pārak savā veidā, vai man vajadzētu justies nelāgi, kad, stāstot kā gāja brīvdienās klaunos, saņemu iestarpinājumus - "tāds tusiņš vien ir, ja?" (stāstīju par vakaru, kad mācījām viens otram trikus, spēles utt. "nu šita dēļ ir vērts censties" (ieminējos, ka varbūt būs starptautiskas apmācības). Vai tad pats projekts nav tā vērts un iespējas nākotnē, lai censtos... kārtējās anetes muļķības?

laik va ta fak! jā, mammu un tēti, man visa dzīve tāda ballīte vien ir!

es sevi šomēness nogalināšu, man šķiet.
prakse dzemdību namā 168h martā + 50h darbs + 30h videji teatris + 30h klauns. jēah.

tik daudz emociju. šovakar nogurums, bet es rīt visu pierakstīšu.

vai tā var būt - šodien pēdējais parādiņš un viss? viss? nu prakse neskaitās. un kval. darbs arī nē. aj, cik jauki!

6.