apziņas · mijkrēslī · dziļā · pamostas · bezgalība

Vakar mēģis bērniem bija foršš, bet mazliet nogurdina - tāds troksnis, aktivitāte... Bet pēc tam novadīju 4dienas grupai, kas ir ļoti interesanta. Un bija forši!

ļoti ceru, ka bērnu bariņš šodien būs. jāizdomā, ko darīsim tādu interesantu, lai aizsāktu sezonu forši!

Aiii! Viss normas robežas, šis tas pat labāk - hemoglobīns un tā, nekā bija jūlijā. BET - holesterīns ir izkāpis no normas - pirms tam bija ļoti okej, tagad ir augšā. Tas tā paradoksāli no vienas puses - jo resnāks cilvēks, jo parasti ar to ir lielākas problēmas. Tagad, kad ir jau mīnus ļoti daudz, sākas šitādas vainas... Aj! Sviests. Bet nu neko, domāšu ko darīt. Bet uz mani viss strādā savādāk. Nepilnus astoņus gadus esi veģetārietis, kas izslēdz visādus makdonaldus, desmaizītes utt, bet svars visu laiku pamazām kāpa un kāpa. Un gāju vingrot un skriet un vienalga nekā - pieauga tikai muskuļu masa. Tagad pārtieku no gaļas, svars krīt, enerģija ir mazāk, bet, piemēram, arī mati paliek plānāki, kaut gan grāmatās par to, kas jāēd, kad rodas problēmas ar matiem, pārsvarā visi runā par zivīm, jūras veltēm, putnu gaļu un grieķu jogurtu - kas ir visa mana ēdienkarte pēdējo pus gadu!

Es ceru, ka mani bērni ir vēl ar mani, bet to es redzēšu ceturtdien. E. nav izdarījusi absolūti neko, lai piesaistītu vēl. Vakar sākām mēgināt kopā ar Paskat. Es vismaz otrdienās beidzot atkal varēšu pagleznot. Jāuztaisa analīzes.

Apjuku, no kuras puses ķerties klāt?
Darāmo lietu saraksts aug un aug....

Jauno gadu sagaidīju mājās. tāds miers vēl nebija bijis. bet es visu sevi izliku decembrī. un arī tagad R. plāni ir lieli, un man jābūt blakus.

Nebija tik grandiozi, bet enīvei, forši!
Tā lieliskā sajūta, ka vari dejot un ākstīties, visi ir savējie, koķetēt un jokot - viss tas visiem ir pieņemami.
Bet tas viens moments uz balkona.. dēm, es īsti nesapratu un tas bija kā 14 gados, kad īsti nezini kā rīkoties un sanāk tāds "ā, man japiezvana" un "jā, es laikam iešu paskatīties, kas pie bāra notiek.." umm.

šodienai jābūt lieliskai. vakarā plānojas ballīte un tā būs pirmā tāda īstā bez kaut kādiem scenārijiem un es atļaušos iedzert.

šodien laikam pat pēdējā ārpus splendida izrāde jeb tautā saukta par haltūru. man jau nu ļoti patikās šīs nedēļas. vakar bija fantastiska reklāmas aģentūra, pirms kuras ieklīdām pie super draudzīgiem advokātiem. ak, es gribēšu kādreiz arī tā padzīvot.

Aj, vakar bija tik lieliski! Biju galīgi bezspēcīga, kad sākās īstais vakars - bet viss izdevās burvīgi, pēc tam vēl pat sanāca padejot un, ak, tas bija tik sen nejusts brīvības mirklis!

Šī nedēļa paskries, es jau tagad jūtu. Bet es gribu vienu dienu, kurā sagatavoties ģimenes svētkiem. Šonedēļ nav neviena brīva vakara, vienīgi svētdienā.

Sēžu, tinu kamoliņu,
Pirmdienas rītiņā!

Nē, nopietni. Veselus trīs satinu. Vakarā kāzas kā nekā. Es ceru, ka viss izdosies kā plānots. Ļoti.

skatos uz the cure 2013 un iekšā tāds nemiers - eu, man ir jāpaspēj vēl redzēt viņi.

Būt tur aizkulisēs un sajust to patīkamo uztraukumu, iziet pilnā zālē, paņemt publiku... Man tā patīk tā sajūta! Tajos brīžos esmu gatava strādāt un strādāt pie tā, lai vienmēr būtu šī iespēja.

Šovakar trešais izbraukums. Es ar saviem puišiem. Burvīgi. Un es klausos popu.
Un nost ir 30kg. Viss notiek darba dzīvē, privātā - man tādas nav. Bija viens lielisks vakars pa ilgiem laikiem trešdien ar cilvēkiem ārpus RIT. Nākamo varētu pat ieplānot nākamnedēļ. Un ir tā labā sajūta, kad tiešām nav jāskaita kapeikas. Pirmo reizi šitā. Bet vienalga, žēl pirkt sūdainus zābīšus pa 70 Ls, kas nokalpos labi ja līdz sezonas beigām... Vai varbūt aizbraukt ar mammu uz Frankfurti janvārī uz izstādi un paņemt čemodānu. Nez.

Šovakar atrādīsimies ar bērniem vecākiem mazā impro izrādītē. Nav vēl viņi gatavi, bet nekas, mammām ir interese, ar ko tad mēs nodarbojamies patiesībā. Un vakara sava izrāde. Es ceru, ka viss izdosies!

Frankfurte bija forša. Šī nedēļa gan būs traka. Ir jau.

man tagad ir stunda brīva un tad būs vakarā pāris pirms gulētiešanas. man jāizdomā, kas jāņem līdzi un ko mēs tur redzēsim. Baigi ātri pienāca novembra beigas. rīt 9 jau jābūt slimnīcā - mēģis bērniem - un izrāde beidzas pēc 22.

Nezinu, cik ilgi vēl palikšu tajos klaunos. Vakar bija sanāksme un tad es sapratu, ka pats grūtākais apstāklis ir tas, ka nav īsti partneris tāds, ar ko prieks satikties. Kā, piemēram, teātra mēģos - liela loma ir tieši tam, ka ir forši cilvēki. Bet ar klaunu kompāniju tā grūtāk.

Haha, meklēju pa veciem ē-pastiem sarakstes ar Depo, atradu Smita dzimšanas dienas organizēšanas čatiņu. Tik forši! Pareizi, mums taču bija gan Ēnu Kaleidoskops, gan Standart.. un vispār, forši toreiz gāja. Ja es nemaldos, šogad ir 55. dzimšanas diena. Atkārtot tādu ballīti? Bet nez, tagad ir redzēta kāda kjūristu banda pa ielām klīstot?