Tadeusz - pirms mēneša nopircis dzīvokli Briselē, atradis darbu, strādā desmit stundas diennaktī. Vienistabas, izremontēts, jauks dzīvoklītis piektajā stāvā skaistā rajonā. No dzīvokļa paveras skats pār jumtiem. Viņa mērķis ir šeit padzīvot kādu gadu, tad aizbraukt padzīvot Austrāijā, tad atgriezties dzimtenē - Polijā. Pirms Briseles dzīvojis Bergenā [norvēģijā pāris gadus]. Viņam ir divdesmit astoņi gadi, viņš ir dzīvojis polijā mazā ciematiņā, taču tagad dzībo Eiropas galvaspilsētā, pelna pietiekami labi un jūtas ļoti iederīgs valstī, kur pat mazā kōlas pudelīte maksā 60 santīmus. Draudzīgs, jauks, laipns, mīļš.
Brams - puisis no Nīderlandes. Pirms trīs mēnešiem nopircis dzīvokli Briseles centrā. Dživoklsi mani pārsteidza:\ Atverot no ielas durvis, ieej kāpņutelpā. Itkā parasta kāpņutelpa, katrā stāvā divas durvis, kas ved uz citiem dzīvokļiem. Tāds ir pirmais iespaids. bet nē, uzkāpjam otrajā stāvā, kur ir viņa dzīvoklis, mēs pieejot pie durvīm gaidam, kad viņš tās atslēgs vaļā, taču viņš saka, lai ejam iekšā, jo durvis ir vaļā. Mazliet izbrīns, ka no kapņutelpas jebkurš var tikt iekšā. Ieejam, tur paveras fantastisks skats pie pretējās sienas: viena sienas puse nopkrauta ar cd kolekcijām, otra - ar grāmatām. Dzīvoklis burvīgs, pats Bram iekārtojis, melnbaltā bohēma: sveces, spilveni... Otra istaba ir virtuve, un no virtuves var iziet ārā uz terases, kuru ierobežo pārējo māju sienas. Uz zemes tāds izvirzījums, kas izrādās ir apakšējā dzīvokļa jumta logs. Būtībā sanāk, ka sēžot uz terases, var vērot ko dara tavi kaimiņi. Savajagas uz tualeti. Tā esot trešajā stāvā. uzkāpju, durvis vaļā, tur ir guļamistaba un tualete blakus. Guļammistaba divstāvīga, pa mazām trepītēm var uzkāpt uz otro stāvu, kas ir virs viņa gultas, pie paša jumta , patuveni divu metru augstumā. fantastiski. Kad pajautājām, vai kaimiņi nemēdz nākt uz viņa dzīvokli okšķerēt - nē. Kopumā sanāk, ka tā ir trīsstāvīga māja ar kopēju kāpņultelpu, taču vienīgās durvis, kas tiek slēgtas ir durvis uz ielu. Bramam pieder otrais un trešais stāvs. fantastiski. Un viss tāds melnbalts, tīrs un smuks. Bram mums uztaisa vakariņas, viņš klausās fantastiksu mūziku, viņš lasa labas grāmatas, viņš ir pieklājīgs un jauks, smuks. Un mana mās aiemīlas. žēl, ka tas bija vien;igais un mūsu ceļojuma pēdējais vakars Briselē.
Frenks - vācietis, kas šobrid dzīvo Briselē. Gadi - ap 40mit. Uzorganizējis veģetāriešu vakariņas'. Tadeusz ielūdz mūs uz tām. Pie galda sēž Olga no Krievijas, Mimī no japānas, Zai no ķīnas, Tadeusz no Polijas, Frenks un Juri no Vācijas, Džeims no ASV, tumšādaina lēdija un vēl daži citi, ar kuriem nesanāca iepazīties. Pēc vakariņām frens piedāvā mūs aizvest līdz metro, lai tiekam vēl uz Coleur Cafe. Mašīnā braucot, ievirzās saruna part mūziku, un kad es kā savu mūļāko mūziku pieminu The Cure, Frenks izdomā, ka esma pelnījušas lai mūs aizved līdz pašam festivālam. Saņemam e-pastu no Frenka nākamajā dienā ar paldies, ka apmeklējām un ka bija jauki iepazīties, un ka pēc dažām dienām būs filmu vakars [tās gan būs frančvu valodā] bet pēc tam esam laipni aicinātas iedzert kopā ar viņiem alu. Protams piekrītam. Es ievvēroju, ka viņa e-pasta pašā apkašā ir aicinājusm aplūkot viņa mājaslapu. Ieeju, tur ir links uz viņa deviantarta lapu: http://livelongandprosper.deviantart.com/
Juri-veģetariešu vakariņās viņu ievēroju, bet tā neko neurnajaamies, tik sasmiadijamies. Viņš kopā ar mums brauca Frenka mašīnā uz kaut kurieni. Kamēr gājām līdz mašīnai, sākam iepazīties. Viņam ir 22 gadi. Ievēroju to, ka viņš ir līdzīgs Jurčikam no Hamleta, arī vārds līdzīgs: Juri un Juris :D
Nu jā, tā mēs tur ejam, kaut ko pļāpajam, braucam, sasmaidamies, kāpjam arā, iedodu buču [tā viņi visi atvadās, sasveicinās].
Un tad nakamajā tikšanās reizē es sapratu-velns, man viņš patīk. Šajā vakarā runājāmies jau krietni vairāk. Pēc kāda laika attapso, ka pie galdiņa esmu es, Šarlote, Bram un Juri, jo pārējie pamazām jau bija atvadījušies un aizgajuši. Tad nu mēs četratā gājām pie Bram uz viņa dzīvokli. Tas bija pēdējais vakars Mums Briselē. Nakamajaa ritaa agri jalido prom.
Aiejam pie viņa, zīmīgi saskatamies ar šarloti un portams bŗivi runajam latviski, jo neviens taču nesaprot. Mēs sēžam abas uz dīvaniņa, Juri sēž tieši pretim un Bram blakus viņam. saku Lotei itkā ākstoties: es ņemu to pa kreisi, tu to - pa labi.
un tad tā pamazām vakara gaitā attopos, ka sēžu nlakus Juri ddīvāniņā [viņš tiešām bija ļoti mazs, un sanaaca sedeet ļoti cieši vinjam blakus] un šarlote ar Bram ir blakus istabā.
tas bija grūti, neizdarīt kārtējo muļķiibu. Labi ka šarlote drīz vien atgriezās mūsu istabā. :D
Juri apsolijās mācīties latviesu valodu un vasaras ebigās braukt ciemos.
I hope he will.
Aj aj aj...
šie bija spilgtaakie cilveki, kas paliks atmiņās.
man patīk tas, ka viņi sasveicinoties samīļo pat svešus cilvēkus un iedod buču vienu, divas vai pat visas trīs pārmaiņus uz viena vaiga uz otra.
Man patīk, ka viņi ir tik alipni. Puiši ir sakopti, bet envis tādi kā mūsu cukutainie saldie, kas to dara tādēļ, lai meitenes skrietu pakaļ, bet tādēļ, ka viņiem rūp tas, kā viņi izskatās.
Man patīk tas, ka viņi vienm;er palaiž pa priekšu. Man patīk redzēt uz ielas smaidiigus cilveekus.
man patīk.
Un es Frenkam apsoliju, ka atgriezīšos Briselē, jo mums kopā ir jauztaisa kāds fotoprojekts.
Un arī Bram un Tadeusz mūs gaida ciemos.
Un Brisele ir tā vieta, kurā es gribu pavadīt kadu gadu savas dzīves.
Cheers,
Anette [french spelling]
Garastāvoklis:: |
iemilejusies, laimiga, iedvesm |
Mūzika: |
katie_melua-just_like_heaven |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}