apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība -

Jūra bija tik pelēka un glīta. Izsmalcināti atturīga. Elitāra, varētu pat teikt.
Vasarā braukšu uz turieni baidīt pludmali, nevis cilvēkus, kas guļ kā siļķes pie marinādes.
Un tagad pavisma vienkārši, onkulim tur ir nopirkta vasarnīca, kaut kur - Pitragā vai kādā citā ragā starp Ventspili un Kolku, īsti neatceros, kurā tad tieši mēs tur bijām vakar.