apziņas · mijkrēslī · dziļā · pamostas · bezgalība


Komentāri

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
šorīt tā pa īstam pamodos tikai tad, kad stāvēju un vēroju kā mazā bumbulīte tiek izcelta no mammas vēdera.
meitenes, ja jums nav medicīnisku indikāciju, netaisat ķeizargriezienu! jā, jums nesāpēs un nebūs tik traki jāstrādā, bet nav tā sajūta! nu nav.
jūs uzšķērdīs, tad atplēsīs, izņems mazo, atrādīs, ļaus sabučot un nesīs pie tēta vai bērnu māsiņas, kamēr jūs gaidīsiet kamēr jūs sašuj un atiet anastēzija - vairāk nekā 2h gulēsiet operāciju zālē, kamēr mazais draudzēsies ar tēti, bet raudās, jo gribēs ēst. jā, ir vietas, kur praktizē jaundzimušā atstāšanu pie mammas arī uzreiz pēc ķeizargrieziena, bet tas neatsver tās sajūtas.
tas prieks, kas redzēts dabiski dzemdējušo mammu sejās nav salīdzināms.
tas ir tāpat, kā agrāk bērnībā kūciņa, kas retu reizi dabūta, mammai izdīkta, nesa lielāku prieku, nekā tagad, kad ir iespēja to nopirkt uz katra strūra.
tas laikam ir tas prieks un gandarījums, kad pati esi visu izdarījusi, nevis tikai samaksājusi dakterim, lai tas dara. tas pats prieks, kā pašam pavasarī noplūkt uz palodzes izaudzētos lociņus, nevis lielveikalā iegādāties. un vēl 100 reizes skaistāk.
patiešām.
* * *

Read Comments

* * *

Reply to this entry:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: