Sasodīti jokaina sajūta. Šonakt tās dažas stundiņas, ko izdevās pagulēt, murgoju par suņu ēšanu. Vienā brīdi ienāca prātā, ka Cuong taču arī mēdz ieēst kādu suni, un man uz brīdi likās, ka es tūlīt skriešu skalot savu muti. Taču sunim jau nav liela atšķirība no cūkas. Bet cūkai no cilvēka - arī ne. Bet es mēģināšu saprast to. Vjetnamā tomēr dzīves apstākļi ir savādāki.
"The animals of the world exist for their own reasons. They were not made for humans any more than black people were made for whites or women for men." /Alice Walker/
Šodien būs jāmēģina atgriezties realitātē. Pēdējās dienās esmu bijusi kaut kādā trīspadsmitajā dimensijā.
Mūzika: |
01-glen_hansard and marketa irglova-falling slowly |