apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība - Komentāri

Hā!

Man paliek jautri.
Šorīt aizslēdzu atkal vienas durvis. Un, atverot nākamās, man uzmaida rudens. Un man ir vienalga, ko domā citi. Un, ja es gribēšu ko tiekt, neuztraucies, es pateikšu. Un bez visādiem xxx. Jāsauc taču lietas īstajos vārdos. Bet šobrīd: man ir vienalga.
Nejau pirmo reizi kādu pazaudēšu.


PS-kārtojot isabu var atrast tik daudz ko smieklīgu un jauku. Es iedomājos, kas notiktu, ja es tagad sakārtotu nevis savu istabas ārpusi, bet gan visus plauktiņus, kastītes un burtnīcas, kas piedrukātas pinas ar vēsturi un iluzijām. Hi hi :D bet to citreiz. Un tad es citēšu te kādreiz sevi.