apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība - 8. Jūnijs 2018

Kāds laiks pagājis.
Es šodien oficiāli pateicu, ka no augusta dzīvošu citur. Kur? Nezinu, man vienkārši gribas drusku vairāk brīvo līdzekļu. Es neizmantoju šī dzīvokļa potenciālu. Un nezimantošu arī, lai cik sāpīgi to būtu apzināties.
BŪs maza mājiņa, bet silti zābaciņi.
Nu tā.

Un vēl man ir dūlojamā mamma, kas būs šīs vasaras spilgtākais notikums, es tā jūtu.
Un vēl man ir vienas dzemdības kā vecmātei, vienas kā vecmātes asistentei.

Un vēl es pateicu, ka no rudens manis nebūs klaunos.
Kas mani ved uz šīm milzīgajām pārmaiņām?
Es ļoti bieži šajos mēnešos esmu dzirdējusi, ka es "esot ļoti mainījusies".