šodien spēlējam kara muzejā. tai vajadzeja būt rit lielā sastāva izrādei, bet notika viss tā, ka piespēlēju šiem. pati vadīšu, noplenīju kaut kādu naudiņu, likšu krājkasē, kas iztukšosies martā. bišku jāsagatavo materiāls, kā vadīt izrādi, bet es te klausos Jumpravu un nevaru saprast - iet vai neiet. ļoti gribas, bet tad būs kaut kādas emocijas ar šo grupu, jo kaut kur zālē būs R ar kaut kādu čomu, es būšu viena ar viņa bērnu puncī un tas viss visticamāk saliksies šim mirklim, kas paliks atmiņā vienmēr. žēl, ka nedabūju kompāniju, kas novērstu šo uzmanību. Un tad būtu atmiņas: õo, ar X bijām uz konci, baigi labi bija. Nevis - es tur tā stāvēju gandrīz viena viņa mīļākās LV grupas koncertā... Hm. |