tagad šķiet, ka mana dzīve veidojas no īsiem sižetiem, kur, pienākot augstākajam punktam, viss beidzas un aizsākas jauna sērija. tā, piemēram, kad bija sasniegts augstākais punkts iekš impro, pamazām ta virzība sāka slīdēt lejā, bet pēkšņi uzrodas daudz jaunas iespējas tieši saistībā ar otru dzīves daļu - gaidībām, vecmātību un dūlošanu. |
visu pati, visu pati visu laiku visu pati. cik daudz tālāk es tā turpinasu? |