es tiešām visu uztveru pārak savā veidā, vai man vajadzētu justies nelāgi, kad, stāstot kā gāja brīvdienās klaunos, saņemu iestarpinājumus - "tāds tusiņš vien ir, ja?" (stāstīju par vakaru, kad mācījām viens otram trikus, spēles utt. "nu šita dēļ ir vērts censties" (ieminējos, ka varbūt būs starptautiskas apmācības). Vai tad pats projekts nav tā vērts un iespējas nākotnē, lai censtos... kārtējās anetes muļķības?
laik va ta fak! jā, mammu un tēti, man visa dzīve tāda ballīte vien ir!