apziņas · mijkrēslī · dziļā · pamostas · bezgalība

es vienmēr pie sevis nodomaju, lasot tādas lietas, ko sludina Baiba - pīpēt ir kaitīgi. tu mirsi jauns.
a kas r labāk, galināt sevi vai citus (šajā gadījumā man vairāk aktuali ir dzīvnikieki), bet principā jebko citu. Uztraucies par kariem, globālo sasilšanu utt, kas ietekmē arī tos, kas nepīpē un mēgina dzīvot harmonijā ar pasauli, bet tu to liedz, neizslēdzot istabā gaismu, kad ej promjām, vai neaizgriežot krānu, kamer tīri zobiņus.
mcā, bumbulīši!

ah un uh, bet manī tiko pamodās prieks atkal.
prieks par to, ka šogad no vienas mūsu organizētās ballītes, būs veselas divas - nabaklabā un depo.
prieks, ka arā spīd saule.
prieks, ka ir tieši tā, kā tas ir.
prieks, ka galvā vairs nav neviens, kam tur nevajadzētu būt. vismaz ne tik dziļi.
prieks, ka ir apņemšanās dibināt jaunus kontaktus.
prieks, ka daži ir atraduši tos, ar kuriem jūtas vislabak.
prieks, ka šodien iesim uz parku.
un prieks par to, ka es vakarā sasūtīšu vēstulītes visādiem sen neredzētiem cilvēkiem.