apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība - 9. Decembris 2009

Vienmēr domāju, kāpēc dažas tā uztrauc poda vāka nenolaišana pēc tualetes apmeklējuma. Laikam tapēc, lai pēc dušas, meklējot brilles, tās neiekristu podā. Tagad es zināšu. Savu mācību dabūju.

man patīk šitais darbiņš - meklēt, labot, ievietot, rakstīt vēstules pārstavjiem, ģenerēt idejas, reklamēt utt.

skatīties kā indieši saskrūvē plastmasas eglīti un saliek tajā kaudzi spīdīgu rotājumu, man liekas, kā zaimot Ziemassvētkus. bte nu mums tomēr ir egle, jā. un lampiņas.

Aj, pohuj! neko neteikšu. vismaz tagad viņa savu paldies izrāda kā neaizrādīšanu un daudz neprasīšanu, un ik pa laikam pat sanak dzirdēt: "dont worry about that, I`ll do it" . vismaz mieriņs mājās un man nav vēlme viņu nogrūst no klints. tas jau ir pietiekami. Un tas, kā es dzīvošu atpakaļ Rīgā ir ļoti atkarīgs no tā, kā man veiksies ar grāmatvedes, lietvedes, web admina, mārketinga specialistes, radošo nodarbību vadītājas, konsultantes un pāredevējas amatu.

ja vien priekšā nebūtu divi svinamie svētki, kas prasīs savu nodevu....