apziņas mijkrēslī dziļā pamostas bezgalība - 11. Jūlijs 2009

Šodien pirmo reizi biju dzimtas saietā. Braucu ar tādu skeptisku noskaņojumu, bet pašai prieks, ka nepaliku mājās. Visi daudzie tēta radi ir burvīgi - nebija nevienas negatīvas sarunas - ne par algām, krīzēm, politikām, pensijām.
Izrādās man ir otrās pakāpes brālēns, kurš nav 10 un mazāk gadus vecs. Arī deviņdesmitais gads, fotogrāfē skaisti, tiešām tā, ka es no sirds varu atzīties, ka man patīk tas, ko viņš bildē. Arī otrs, tas gan vēl vecāks un vēl tālāks, bet fotogrāfē. Laikam tas gēnos. Tā pat kā tehniskais novirziens kā tāds. Vectētiņa visas trīs māsas inženieres.